ĪSUMĀ:
- Saules paneļus arvien biežāk izvēlas privātmājās kā papildinājumu.
- Valmierietis, kurš uzstādījis saules paneļus, atspēko mītu, ka tas ražo tikai vasarā.
- Viņš priecājas, ka saules panelis palīdz ietaupīt, un lēš, ka dažu gadu laikā investīcija atmaksāsies.
- Arī valsts piedāvā atbalsta programmas saules paneļu uzstādīšanai.
- Viens ir Ekonomikas ministrijas, otrs VARAM projekts. Katram savas nianses.
- Interese par atbalsta saņemšanu ir visai liela.
- Tomēr interesentiem iesaka pārliecināties par atbilstību kritērijiem.
- Ļoti rūpīgi vajadzētu aplēst, vai saules panelis atmaksāsies.
Valmierietis Ilgvars Skračs, kuram jau gadu uz privātmājas jumta uzstādīti saules paneļi, pastāstīja: "Māja tikko bija pabeigta, kaut ko gribējās turpināt darīt pie mājas, un tad bija divi varianti – vai nu likt sētu, vai uzlikt saules paneļus."
Viņš atzina, ka izvēlējies par labu šādam enerģijas ieguves avotam ar domu ietaupīt: "Kā redzat, sēta vēl nav uzlikta, un arī no sētas nebūtu bijis tāds ieguvums, kā tikai vizuālais tēls, bet saules paneļi rada kaut kādu ietaupījumu. Paneļus es uzliku pagājušā gada aprīlī, tad arī saules paneļiem cenas bija zemākas nekā šobrīd. Es vakar paskatījos, kāda pirms gada tā cena bija un kāda ir tagad. Pašiem paneļiem cena ir apmēram par 30% augšā."
Ilgvars gan atzīmēja, ka alternatīvā enerģija ir vien papildinājums, jo saules paneļi pa nakti neražo elektrību. Ar saules paneļu saražoto elektrību arī jādalās, proti, to daudzumu, ko tu neesi iztērējis savām vajadzībām, palaižot kopējā tīklā.
"Bet tas tiek uzskaitīts no sadales tīklu puses, un to, ko esmu nodevis tīklā, es varu ņemt pa nakti vai attiecīgi ziemā atpakaļ. Tas viss tādā kā virtuālajā kontā uzkrājas, tie kilovati, ko esmu saražojis. Uzstādot ir svarīgi, ka esi aprēķinājis, cik tev tā paneļu jauda ir vajadzīga, lai tu nebūtu nodevis pārāk daudz elektrību, vai arī, ka tev beigās pietrūkst, jo tā neto sistēma strādā tā, ka vienreiz gadā nodzēš visus uzkrājumus – 1. aprīlī. Kāpēc? Nezinu, viņi tā ir izdomājuši, varbūt tāpēc, lai tu nesaražotu tā, ka tev visai pensijai pietiktu. Iespējams, tīri cenu dēļ. Tagad esi saražojis, kad elektrība ir lētāka, bet pēc desmit gadiem tā elektrība maksās vairāk, bet viņi tev dos dārgo elektrību," sprieda Skračs.
Ražo arī ziemā
Viņš arī kliedēja mītus, ka saules paneļi strādā tikai divus mēnešus vasarā.
"Viņi ražo visu laiku, arī tagad, kad saules nav, tie tāpat kaut ko ražo, un pat ziemā zem sniega, kad ir kārtīga saule, arī tad ražo. Kad ir mazliet apmācies ziemā un sniegs ir biezāks, tad viņš neko nesaražo. Vasarā lietainās dienās viņš spēj ražot. Lai gan ne pilnā jaudā, bet kaut kādus procentus tāpat saražo," skaidroja valmierietis.
Viņš pastāstīja, ka pērnvasar, kad vēl nebija valsts atbalsta elektrības rēķiniem, par elektrību samaksājis 20 eiro mēnesī. Bet vēl gadu iepriekš, kad saules paneļi nebija uzstādīti, rēķins par elektrību bijis 80 eiro.
"Es varu salīdzināt ar lauku māju, kur vecāki dzīvo. Viņiem patēriņš mazliet lielāks, bet diezgan līdzīgs. Tagad, kad bija lielākā cena, viņi maksāja 150 eiro, man bija 15 eiro," norādīja vīrietis.
Atbalsts saules paneļiem – 23 miljoni
Ņemot vērā, ka pēc energoresursu cenu lēciena interese par saules paneļu uzstādīšanu strauji aug, arī valsts piedāvā vairākus atbalsta veidus. Kopumā mājsaimniecībām pieejami 23 miljoni eiro sava mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, tajā skaitā saules paneļu uzstādīšanai.
Ir divi finansējuma avoti – Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģonālās attīstības ministrija (VARAM).
Katrā no projektiem ir savas nianses un atšķirības, lai mājsaimniecība varētu izvēlēties sev ērtāko un piemērotāko finansiālo atbalstu.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi jaunu grantu programmu, kur privātmāju īpašniekiem pieejams līdz 6000 eiro atbalsts, un to varēs izmantot arī saules paneļu uzstādīšanai.
Kā stāstīja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs, šāda veida atbalsts ir bijis jau vairākkārt: "Jāsaka, ka atbalsts saules paneļiem palika interesants, un reāli tāda aktivitāte un interese parādījās pagājušā gada rudenī–ziemā. Līdz tam mums ir bijušas daudzas programmas, mēs esam gandrīz vai piespieduši cilvēkus izmantot, kamēr elektrības cenas bija zemas, tikmēr ļoti negribīgi cilvēki šo iespēju izmantoja. Tad, kad rudenī elektrības cenas sāka celties, tad varēja just, ka ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk tā interese ir lielāka. Ja mēs runājam par šo jauno atbalsta programmu, kas tika apstiprināta marta sākumā, patiesībā tur pat bija divas programmas – Ekonomikas ministrijas programma un VARAM programma. Ekonomikas ministrijas programma ir atbalsts privātmājām energoefektivitātei un saules paneļiem un citiem atjaunojamajiem energoresursiem. Tāda programma arī pagājušajā gadā Ekonomikas ministrijai bija, viņa bija diezgan pieprasīta un vienkārši mēs šogad piešķīrām 3,2 miljonus nākošajai kārtai."
Iepriekš, lai gan atbalstu saņēmis salīdzinoši liels skaits mājsaimniecību, vien nedaudzas to izmantojušas tieši saules paneļu iegādei, tā atzina Silovs.
"Atbalstu saņēma vairāk nekā 240 mājsaimniecības. Bet saules paneļu ziņā – tikai 16 no tām uzskatīja par lietderīgu uzstādīt saules paneļus, tā proporcija nebija liela. Tas mainījās ziemā-rudenī, un tagad tā interese par saules paneļiem ir lielāka, lai gan ir tā, ka cilvēki interesējās, rēķina un katrs izdara savus secinājumus, un secinājumi ir dažādi," viņš pauda.
Pieejamā atbalsta summa ir atkarīga no tā, kādas jaudas saules paneļi tiks uzstādīti.
"Atbalsts tiek rēķināts uz māju, tātad – mājsaimniecību, un atbalsts ir atkarīgs no saules paneļu jaudas. Maksimālais atbalsts ir četri tūkstoši eiro, ja tiek uzstādīts vismaz 10 kilovatu jaudīgs saules paneļu komplekts. Praksē mēs redzam, ka vispopulārākie saules paneļu komplekti ir seškilovatīgie, un par tādiem granti ir 2800 eiro."
Divas dažādas programmas
Gatis Silovs skaidroja: "Ekonomikas ministrijas programmas īpatnība ir tā, ka tur ir demogrāfiskais faktors un tiek piešķirts atbalsts ģimenēm ar bērniem. VARAM programma tādā ziņā nav ierobežota uz bērniem. Un te ir atšķirība starp "Altum" un Vides investīciju fonda programmu – "Altum" jūs vispirms iesniedzat pieteikumu, tas tiek pārbaudīts, ka jūs atbilstat, jums tiek rezervēts finansējums un tad jūs pērkat saules paneli. Vides investīciju fondā paši nopērk saules paneli, tad iesniedz dokumentus un pēc tam jums atmaksā grantu."
Viņš arī pauda, ka abos gadījumos būtu jāsāk ar informācijas pārbaudi, lai nav tā, ka nauda ir ieguldīta, bet nākas secināt, ka ir neatbilstības programmas nosacījumiem.
Silovs norādīja: "Saules panelis tomēr ir elektroierīce, un tai ir zināmi parametri elektrodrošībai, jaudas, lai kabeļi mājās iztur šīs elektriskās jaudas. Jo vasarā šiem saules paneļiem tā elektriskā jauda var būt diezgan ievērojama, vienkārši elektroinstalācija var neizturēt, un to jau "Latvenergo" laiku pa laikam atgādina, ka vispirms vajag paskatīties. Vecākās mājās tā elektroinstalācija var būt tāda, ka neiztur to saules paneli un viss."
Ekonomikas ministrijas programma sāksies jau pavisam drīz – aprīļa beigās, tad arī fiziski notiks pieteikumu iesniegšana. Tā noslēgsies tad, kad projekti tiks iesniegti par visu pieejamo summu.
Ekonomikas ministrijā atzina, ka interese šobrīd esot jau diezgan liela.
Ar krietni lielāku atbalsta summu, 20 miljoniem eiro, konkursu izsludinājusi arī VARAM.
Vienai mājsaimniecībai maksimālais atbalsts saules paneļu uzstādīšanai šajā projektā ir līdz 4000 eiro.
VARAM Klimata pārmaiņu departamenta vadītājas pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs pauda: "Viens iedzīvotājs var iesniegt vienu projektu par vienu dzīvojamo māju. Ja ir vēlme vienā ēkā uzstādīt vairākas tehnoloģijas – saules paneli, saules kolektoru, biomasas katlu, tad šīs visas tehnoloģijas ir jāiekļauj vienā projektā, bet katrai no tām ir sava atbalsta summa. Iekārtas drīkst uzstādīt mājās, kuras ir nodotas ekspluatācijā, un šīm mājām ir jābūt projekta iesniedzēja īpašumā. Ja ēkai gadījumā ir vairāki īpašnieki, veidojas kopīpašuma attiecības, arī šādu projektu var iesniegt, bet ir nepieciešams apliecinājums no pārējiem īpašniekiem par to, ka tiek saskaņota šādas aktivitātes īstenošana."
Lai saņemtu atbalstu šajā programmā, jāņem vērā vairākas nianses, piemēram, finansējumam pieteikties varēs tikai pēc saules paneļu uzstādīšanas.
No sākuma par saviem līdzekļiem jāuzstāda saules paneļi, un tikai pēc tam varēs sagatavot pieteikumu un pārējo dokumentāciju, lai saņemtu valsts atbalsta naudu.
Iepriekš nekāda garantija netiek sniegta, ka jūs 100% saņemsiet valsts atbalstu, tomēr Ministru kabineta noteikumos ir pietiekoši detalizēti norādīts, ir nosacījumi, lai saņemtu atbalstu.
VARAM pārstāvis Raimonds Kašs, vērtējot abas pieejamās programmas, arī skaidroja: "Lielākā atšķirība ir attiecībā uz monitoringa jautājumiem. Mūsu programma paredz piecu gadu monitoringu, kas jāņem vērā ikvienam, kas iegādāsies. Piecus gadus jānodrošina iekārtas ekspluatācija, nedrīkst demontēt un tamlīdzīgi, un būs katru gadu jāiesniedz atskaite, cik enerģijas ar šo iekārtu ir izdevies saražot. Mēs vēlamies saprast tomēr un zināt šo ietekmi uz vidi, klimatu no šo iekārtu uzstādīšanas. No 9. marta iedzīvotāji var iegādāties un uzstādīt iekārtas, pati projektu iesniegšana sākusies 15. martā, ir jau pirmie pieteikumi no iedzīvotājiem, kam jau iekārtas ir uzstādītas. Šis process iesniegšanai ir plānots līdz nākamā gada beigām, 2023. gada 31. decembrim, pie nosacījuma, ja ir pieejams finansējums. Ja tie 20 miljoni beigsies ātrāk, tad arī konkurss noslēgsies ātrāk."
Jāizvērtē vairāki faktori
Pirms pieteikties finansējumam vai sākt iegādāties un uzstādīt saules paneļus, viss rūpīgi jāapsver – nepieciešams veikt detalizētu analīzi, kurā jāņem vērā vairāki faktori. Jānovērtē elektroenerģijas patēriņš gan gada griezumā, gan katrā stundā. Svarīgi ir izvēlēties arī tehnoloģijas un to uzstādāmo jaudu. Kāpēc? To skaidroja AS "Sadales tīkls" pārstāvis Jurģis Vinniņš: "Vēl esam [gatavi jauniem elektrības pieslēgumiem], un ne par velti mēs katru klientu aicinām – pirms šos paneļus likt, apvaicāties "Sadales tīkliem", kā tad ir ar pieslēgšanās iespējām.
Statistika rāda, ka šobrīd apmēram ir 2,5%–3% klientu, kuriem mēs bez pārbūves nevaram šo jaudu iedot, tīkls šo nenes cauri.
Ja mēs pieslēgsim, tad klientam tas mikroģenerators nedarbosies, būs slikti. Skatāmies, lai citiem lietotājiem nebūtu problēmas, katru gadījumu skatāmies individuāli. Ir jāveic šī taisnes iekšējā pārbaude, mēs iesakām paņemt sertificētu speciālistu, kurš var veikt iekšējo tīklu apsekošanu, paskatīties, kurā vietā vajadzētu pieslēgt, kādu jaudu pieslēgt, un būtu labi, ka tas būtu tas pats speciālists, kurš šos saules paneļus uzstāda, tāda kompleksa bilde, komplekss skatījums; lai nav tā, ka viens atnāk, uzliek saules paneļus, invertoru pieslēdz, un tad jums mājās parādās kaut kādas problēmas, tad, kā saka, jūsu vietējais elektriķis atnāk un saka: "Nē, man jau viss bija kārtībā līdz brīdim, kad to invertoru pieslēdza.""
Svarīgi ir šādi saražoto elektrību pēc iespējas vairāk izmantot pašpatēriņam. Jo vairāk tērē pašražoto elektrību, jo ātrāk atmaksājas saules paneļi. Taču iespējas, kā un cik daudz tērēt šo enerģiju un ko darīt ar pāri palikušo, ir dažādas.
Vinniņš teica: "Tur ir daudz veidu. Viens ir tā, ka visa šī saskaņošana ar "Sadales tīklu" ir nepieciešama tikai gadījumā, ja jums ir pieslēgums pie "Sadales tīkla". Ja jums ir lauku māja un pieslēguma elektrībai nav, tuvākā līnija atrodas 10 kilometru attālumā, kas varētu nozīmēt, ka šī pieslēguma ierīkošana ir pietiekoši dārga, un tur uzturas vasarā tikai pāris dienas, tad var uzstādīt autonomo sistēmu ar akumulatoriem un tad no "Sadales tīkla" papildu nosacījumi nebūs nekādi."
Viņš arī skaidroja, ka ar domu patērēt tikai paša vajadzībām atkal ir varianti. Viens no tiem – pēc patēriņa vajadzībām, kad saražots ir tikai tik daudz, lai vasaras patēriņu nosegtu.
Proti, ko saražo, to uzreiz iztērē.
"Otra lieta, kā varētu darīt, – nodarboties ar tirgošanu. Ražojat vairāk, nekā spējat patērēt un ar elektrības tirgotāju vienojaties, par kādu cenu šo elektroenerģiju iepirks," skaidroja "Sadales tīklā".
Kā atzina uzņēmuma pārstāvis, populārākā mājsaimniecībām ir neto norēķinu sistēma: "Jūs saražojat vairāk vasaras mēnešos, nekā spējat notērēt, par velti jūs nododat šo enerģiju glabāšanā, un tad, kad jūs ņemat atpakaļ, jums ir jāmaksā tikai par sadales pakalpojumu. Par elektroenerģiju un OIK mainīgo komponenti jums nav jāmaksā. Mūsu mājaslapā par to ir ļoti skaidri parādīts – tie aprēķini un piemēri, kā tas notiek. Tas, kas ir jāņem vērā, ka katru gadu aprīlī nonullējas tas viss, mēs nelaižam to visu bezgalīgi."
Saules paneļi nav bezmaksas elektrība
Kā atzina AS "Sadales tīkls" pārstāvis Jurģis Vinniņš, šobrīd interese un pieprasījums pēc saules paneļiem privātmājās ir ļoti liela: "Tātad, ja mēs skatāmies salīdzinoši, piemēram, ar pagājušo gadu, ar to, kas ir bijis iepriekš, tad mēs prognozējam, ka šis pieaugums būs reiz divi. Tātad, ja mēs skatāmies, mums kopā līdz šim ir 2,5 tūkstoši, tad prognozējam, ka gada beigās šī jauda varētu būt uz pusi lielāka, gan arī šis mikroģeneratoru pieteikumu skaits. Uz šo brīdi arī statistika ir tāda, ka no pagājušā gada jūlija mums ir apmēram 2,5 tūkstoši interesi izrādījuši un uz šo brīdi apmēram 1,5 tūkstoši ir tādi, kas ir iesnieguši [pieteikumu]."
Taču Ekonomikas ministrijā skaidroja, ka šis nav risinājums visiem.
Kādam tas derēs, bet citam ne: "Tas, ko es vienmēr visiem atgādinu, – šādi lēmumi ir jāpieņem ļoti pārdomāti, ar kalkulatoru divreiz vajag pārrēķināt. Ir cilvēki ļoti dažādi. Ir, kas saka, ka nemaz tik sajūsmā par tiem paneļiem nav. Tas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Ir, kas saka – ļoti labi, viņi noteikti uzstādīs, ir izdevīgi; bet ir gana daudz cilvēku, kas saka – sarēķinājām, sapratām, ka mums nav izdevīgi."
Tomēr valmierietis Ilgvars Skračs ir viens no tiem, kurš sevi jau tagad uzskata par ieguvēju, jo izvēlējies saules paneļus: "Tajā brīdī, kad es viņus liku, es rēķināju, ka man atmaksāsies apmēram desmit gados, bet tādas cenas, kādas ir šobrīd elektrībai, tas termiņš ir stipri mazāks – apmēram pieci gadi. Viss atkarīgs no elektrības lietošanas paradumiem, paneļu jaudas, patēriņa un arī elektrības cenas, jo tās arī visu laiku staigā."
