Elektrība Latvijā pērn gada beigās – par puscentu lētāka, bet dārgākā Baltijā

Pagājušajā gada nogalē pirmo reizi kopš elektrības tirgus atvēršanas Latvijā fiksēts pamanāms tarifu samazinājums mājsaimniecībām – gandrīz par puscentu par kilovatstundu. Turklāt Latvijā cenas vienalga bijušas teju pusotru reizi augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais pārskats, izpētīja  Rus.Lsm.lv.

Pērn oktobrī – decembrī Baltijas valstis, kā arī Itālija importēja ievērojamu tām nepieciešamās enerģijas daļu, konstatēts EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta ceturkšņa atskaitē par Eiropas elektrības tirgiem.  

Lielākais elektrības tirgotājs mājsaimniecībām Latvijā ir valsts energokoncerna “Latvenergo” struktūrvienība “Elektrum” (2017.gadā – 834 000 klientu). Piegādes monopolists ir “Latvenergo” meitasuzņēmums “Sadales tīkls”.  “Elektrum” uzsver, ka strādā brīvā tirgus apstākļos, tikmēr “Sadales tīkla” cenas ir regulējamas. 

Rus.Lsm.lv pēc viena no darbiniekiem privātās pieredzes pārliecinājās, ka vairumtirdzniecības cenu samazinājums biržā praktiski neatspoguļojas “Elektrum” piedāvājumā. 2014.gada beigās divu gadu līgumā elektrības pārdošanai mājsaimniecībai tika fiksēta cena 5,069 eiro centi par kilovatstundu (bez PVN). 2016.gada beigās “Elektrum” piedāvāja jaunu divgadu līgumu ar cenu 4,837 centi (bez PVN). Tajā pašā laikā vairumtirdzniecības cenas biržā “Nordpool” nokrita no  4,887 centiem par kilovatstundu līdz 3,226.

Baltijas valstis importēja gandrīz 30% no patērētās elektrības, bet Itālija 2017.gada pēdējā ceturksnī importēja 15%. Šīs valstis ir stipri atkarīgas no importa elektrības piedāvājuma, īpaši ziemas periodā. Elektrības cenu atšķirību starp Baltijas valstīm un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ietekmēja arī spēja saražot savu, ar Krievijas importu konkurētspējīgu elektrību, konstatēja EK analītiķi.  

Latvijā kopš elektrības tirgus pilnīgas atvēršanas 2015.gada janvārī līdz pagājušā gada nogalei elektrības cenas gala patērētājiem – mājsaimniecībām nemitīgi augušas, Enerģētikas ģenerāldirektorāta arhīvos pārliecinājās Rus.Lsm.lv.

Pēdējā regulējamā elektrības cena 2014.gada beigās bija 13,65 eiro centi par kilovatstundu. 2017.gada pavasarī Rus.Lsm.lv vēstīja par pirmo cenu samazinājumu, kas bija simbolisks – vidēji mājsaimniecībai, kas patērēja 208 kilovatstundas mēnesī (jeb 25000 kilovatstundas gadā), rēķins samazinājās no 33,65 līdz 33,59 eiro - par sešiem eiro centiem jeb 0,18%. 

Samazinājums, kas fiksēts 2017.gada nogalē, ir pamanāmāks – par 0,49 eiro centiem par kilovatstundu. Latvijas mājsaimniecībām vidējā cena pēdējā ceturksnī, ņemot vērā visus maksājumus un nodokļus, sasniedza 15,86 eiro centus par kilovatstundu. Gadu iepriekš, saskaņā ar EK datiem, tie bija 16,29 eiro centi.  

Taču šī cena ir būtiski augstāka nekā kaimiņvalstīs, lai gan vēsturiski izejas pozīcijas visām trim Baltijas valstīm bija teju vienādas, un atšķirības tarifos bija vien desmitdaļās. Pašlaik Igaunijā elektrība ir par trešdaļu lētāka, Lietuvā – par 42%.  

Cenas gala patērētājiem – mājsaimniecībām ES valstīs 2014. un 2017.gada pēdējā ceturksnī*

DG Energy

* ņemot vērā visus nodokļus un maksājumus

Saskaņā ar reģionālās elektroenerģijas biržas “Nordpool” datiem, pēdējo gadu laikā vairumtirdzniecības cenas Baltijas reģionam ir radikāli samazinājušas – no 48,87 eiro par megavatstundu 2014.gada decembrī līdz 32,26 eiro par megavatstundu 2017. gada decembrī.

Lietuvā un Igaunijā kopējā cenu dinamika patērētājiem lielākoties atkārto vairumtirdzniecības tirgus tendences, bet Latvijā līdz pēdējam brīdim šādas sakarības praktiski nebija.

Latvijā šajos gados mainījās tarifa struktūra – maksai pie sadali pievienots arī konstants maksājums par pieslēguma jaudu, kas nav atkarīgs no patēriņa ( šo “abonentsistēmu” ieviesa 2016.gada augustā).

Vēlreiz sistēma koriģēta šī gada 1.janvārī, kad ieviests jauns obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jeb “zaļās enerģijas” maksājums. Iepriekš tas  bija atkarīgs no patēriņa, bet tagad tam pievienota arī konstanta daļa. Līdz ar to klientiem pat ar nulles patēriņu ir jāmaksā divas konstantas daļas.  

Daļai patērētāju jaunā sistēma noveda pie rēķinu pieauguma, piemēram, zemniekiem pieauga maksājumi par jaudām, kurus izmanto tikai dažus mēnešus gadā, piemēram, kaltēm.  

Pirms šīm izmaiņām, saskaņā ar EK atskaiti, pērn pēdējā ceturksnī rūpnieciskajiem patērētājiem Latvijā elektrība bija visdārgākā no visām “jaunajām” ES valstīm, turklāt pat dārgāka nekā Zviedrijā, Somijā un Dānijā.

Cenas rūpnieciskajiem gala patērētājiem ES valstīs 2014. un 2017.gada pēdējā ceturksnī**

 DG Energy

** atskaitot PVN un visus neatgūstamos maksājumus un nodokļus. 

Cik lielā mērā izmaiņas OIK sistēmā ļāva samazināt elektrības cenu rūpnieciskajiem patērētājiem, visticamāk, parādīs nākamā EK atskaite par šī gada pirmo ceturksni.  

 

1 komentārs
Kremilek Rukis
Zīmīgi, ka Latvijā elektrības cena ir nežēlīgi augsta par spīti ļoti lētajai HES'u enerģijai - kuri pagājušā gada beigās par ūdens trūkumu nu nekādi nevarēja sūdzēties! Slauc mūs, draugi!.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti