Ekspremjeri atzīst vairākas kļūdas privatizācijas procesā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ekspremjeri Valdis Birkavs, Aigars Kalvītis, Indulis Emsis un Einars Repše atzīst vairākas kļūdas privatizācijas procesā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Pirmais Saeimas ievēlētais premjers Valdis Birkavs Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda" trešdien uzsvēra, ka privatizācija bija pareiza, bet nepareizs bija pats sākums – līdz 1994. gadam, kad tika izveidota Privatizācijas aģentūra. „Jau tajā laikā mans viedoklis bija ļoti skaidrs – privatizēt caur ministrijām ir nepareizi. Privatizācijas process nevirzījās uz priekšu, gāja klupdams krizdams. Tas bija laiks, kadd tie, kas vēlāk tika pie bagātības, nodrošināja sev pamatu," teica Birkavs, uzsverot, ka bija jāveido jauna institūcija, kas šo procesu pārņemtu centralizēti un to rūpīgāk kontrolētu.

Tāpat ekspremjers Einars Repše atzina, ka bijušas vairākas kļūdas. „Šodien es neieviestu sertifikātus. Tā bija laba ideja, bet slikti īstenota. Ar sertifikātiem, kas nav nauda, ar varu saistītas ļaužu grupas iemācījās manipulēt – pa lētu naudu atpirka no cilvēkiem, kas tos nemācēja izmantot," sacīja Repše.

Viņaprāt, valsts īpašumus vajadzēja pārdot par naudu, nevis par sertifikātiem, kā arī rūpīgi sekot tam, vai izsoles ir caurspīdīgas un nav iespējama korupcija. „Otrkārt, vajadzēja ražojošus uzņēmumus mēģināt pārdot kā veselus uzņēmumus, līdzīgi kā akciju sabiedrības," minēja Repše. „Ja mēs būtu valsts uzņēmumus pārdevuši par naudu un atklātās izsolēs, rūpējoties, lai visi var piedalīties, tad tas būtu daudz sociāli taisnīgāk, jo valsts īpašumi sākotnēji tiktu sadalīti vienmērīgāk," piebilda Repše.

Arī Birkavs piekrita - sertifikācija bija neveiksmīgs sociālā taisnīguma ieviešanas mēģinājums.

Tikmēr bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzsvēra, ka nav iespējama sociāli taisnīga privatizācija, jo kapitālismā valda citi likumi. „Privatizācijas mērķis nav sociālā taisnīguma sasniegšana valstī, bet gan ieviest tirgus ekonomiku Latvijā. Emocionāla vilšanās sajūta cilvēkiem ir, tas ir jāsaprot, bet rezultāts ir – vai nu ekonomika funkcionē vai nefunkcionē," raksturoja Kalvītis.

Arī Emsis norādīja, ka, atjaunojot Latviju, „to gluži taisnīgi nevarējām izdarīt, jo, pirmkārt, mēs neatkarīgi no tautības atdevām īpašumus ar atrunu - ja uz šīs zemes ir uzcelta skola vai bērnudārzs, tad tā vietā tika piešķirti sertifikāti". „Tātad taisnības nav, jo citi saņēma īpašumu, bet citi – sertifikātu," secināja Emsis.

Sākotnēji – 1990. gadu sākumā - privatizācijas process notika decentralizēti, to veica ministrijas. Savukārt 1994. gadā izveidoja Privatizācijas aģentūru un process kļuva pārskatāmāks un centralizēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti