Eiro fokusā

Dubults trieciens. Britu ekonomika Covid-19 laikā un Brexit gaidās

Eiro fokusā

Ir neziņa, kas būs ar ārvalstu studentiem

Eksportētāji piesakās valsts subsidēto darba algu programmā

Eksportētājiem liela interese par atbalstu nodarbinātajiem; tūrisma nozare piesakās gausāk

Tieši pirms nedēļas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāka pieņemt iesniegumus eksportējošo uzņēmumu valsts subsidēto darba algu programmā. Vēl pirms tam atbalstam varēja pieteikties tūrisma nozarē strādājošie uzņēmēji. Aģentūra pieteikumus sola izvērtēt mēneša laikā, bet jau tagad secināms: eksportējošie uzņēmumi par savu strādājošo pabalstīšanu interesējas naskāk nekā tūrisma nozare.

Pēc Eiropas Komisijas akcepta saņemšanas LIAA pirms nedēļas startēja atbalsta programmu eksportējošajiem uzņēmumiem. Nosacījumi paredz, ka atbalstam var pieteikties komersanti, kuru eksporta apmērs pērn sasniedza vismaz vienu miljonu eiro un kas saviem darbiniekiem maksāja vismaz 800 eiro algu. Kā papildu kritērijs tiek vērtēta Covid-19 ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, ieņēmumiem šopavasar bijis jākrītas par vismaz piekto daļu. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 51 miljons eiro. Atbilstoši prognozēm uz naudu varētu pretendēt apmēram 350 uzņēmumu.

"Viena programma ir tūrisma uzņēmumiem, vien programma ir eksportētājiem. Uz esošo brīdi mēs esam saņēmuši nedaudz mazāk par 400 iesniegumiem, summējot abas programmas. Lauvas tiesa no tā ir tūrisma uzņēmumiem, jo, protams, programma ir vaļā gandrīz nedēļu ilgāk nekā eksportētājiem. Eksportētāji ir tikai nedaudz virs 70 iesniegumiem iesnieguši (..)," stāstīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzina, ka aģentūrai ir maza pieredze šāda atbalsta administrēšanā, bet tā sola mēneša laikā visus iesniegumus izskatīt, lai pēc akcepta dabūšanas piecu dienu laikā uzņēmumi jau tiktu pie naudas.

"Eksportējošie uzņēmumi, kas atbalstu kritērijiem, ir ap 300, un ir 70 pieteikušies. (..) Pēc konsultāciju skaita izskatās, ka uzņēmumi vēl joprojām gatavo pieteikumus un vēl pieteiksies. Tūrisma industrijā potenciālais apjoms bijis krietni lielāks. Tur tas kopējais skaits pēc statistikas varēja būt ap 7000, bet iesnieguši ir tikai drusku virs 300.Līdz ar to mēs tagad izvērtēsim šos, sapratīsim, kādas vēl ir bažas industrijai (..). Tad runāsim ar Ekonomikas ministriju par to, ko darīt tālāk, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas pašā programmā," klāstīja LIAA vadītājs.  

Savukārt jaunākie LIAA dati liecina, ka no 29. jūlija līdz ceturtdienai, 13. augustam, pēc atbalsta vērsušies 379 tūrisma uzņēmumi. Savukārt eksportējošo uzņēmumu atbalsta programmā, kurā pieteikumi tiek pieņemti no 5. augusta, LIAA saņēmusi 99 iesniegumus, informēja aģentūrā. 

Šobrīd no 478 pieteikumiem 95 ir apstiprināti un nākošajā nedēļā šiem uzņēmumiem tiks izmaksāti aptuveni 5 miljoni eiro.

LIAA skaidroja, ka uzņēmumu, kuri iesniedz pieteikumus valsts atbalsta programmā, profils ir daudzveidīgs.Starp eksportētājiem, kuri iesnieguši savus pieteikumus atbalsta saņemšanai, ir pārtikas ražotāji, loģistikas un būvniecības uzņēmumi, dažādu iekārtu un būvmateriālu ražotāji, kokapstrādes un metālapstrādes jomā strādājošie uzņēmumi. Arī tūrisma nozares programmā uz atbalstu piesakās dažādās jomās strādājoši uzņēmumi. Viņu skaitā ir samērā daudz  pasākumu organizētāju, viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas jomā strādājošie, tāpat piesakās arī pašnodarbinātie un dažāda veida tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

Atsevišķus pieteikumus LIAA spiesta anulēt vai noraidīt. Tūrisma nozares uzņēmumiem visbiežāk neatbilstības programmas izvirzītajiem kritērijiem konstatējam attiecībā uz nodokļu parādiem, kuri uz pieteikuma iesniegšanas dienu nedrīkst būt lielāki par 1000 eiro. Šādos gadījumos LIAA aicina uzņēmējus iesniegumus anulēt un vērsties pēc atbalsta atkārtoti pēc parādu nomaksas vai panāktas vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

"Tāpat atsevišķos gadījumos LIAA konstatē, ka uzņēmumam bijušas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vēl pirms Covid-19 pandēmijas izsludināšanas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem valsts atbalsta programmas nosacījumiem arī šādos gadījumos atbalsta izmaksa tiek atteikta," uzsver Rožkalns, piebilstot, ka šobrīd anulēti ir seši, bet noraidīšanai tiek gatavoti trīs iesniegumi.  

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdis Jānis Endziņš izteica cerību, ka LIAA atbalsta gribētāju pieteikumus spēs gana ātri izskatīt.

"Lieliski, ka tas atbalsts ir. Patiesais Latvijas labklājības pamats jau patiesībā nāk no tā, cik mēs spējam eksportēt. Par praktisko pusi – protams, tas būs milzīgs izaicinājums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kam īsā laikā būs jāspēj apkalpot šis programmas, un tur ir ļoti svarīga atbilstoša kapacitāte. Tā kā jāvēl viņiem veiksmes," teica Endziņš.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs akcentē jau pandēmijas sākumā pausto, ka darba devēji gribētu valsts atbalstu redzēt nevis tikai pāris nozarēs, bet daudz plašākā mērogā, jo krīze skārusi ne tikai tūrismu un eksportētājus.

"Maksimāli noturēt strādājošos un minimizēt iespējamos uzņēmumu maksātnespējas un bankrotus. (..) Covid-19 laikā ļoti būtisks ir atbalsts visiem strādājošajiem, lai noturētu darba vietas, lai pēc tam uzņēmumi nemeklētu darbaspēku," stāstīja Gavrilovs.

Ar atkārtotu brīdinājumu valdībai klajā nākusi Fiskālās disciplīnas padome. Ņemot vērā, ka valsts atbalsta apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai ir sasniedzis jau 9% no iekšzemes kopprodukta, padome aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu. Padome norāda, ka šā gada jūlijā nodokļi budžetā tika iekasēti vairāk nekā pērnajā jūlijā. Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību varot secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts Latvijai jau ir aiz muguras. Spēcīgā fiskālā atbalsta sekas būs ievērojamas parādsaistības valstij, uzsver Fiskālās disciplīnas padome, arī piebilstot, ka atbalsta uzraudzība nav gana efektīva.

KONTEKSTS:

Nosacījumi eksportējošajiem uzņēmumiem atbalsta saņemšanai:

  • preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2019. gadā sasniedza vismaz 1 miljonu eiro;
  • ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 20%;
  • darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  • uz iesnieguma iesniegšanas dienu nav Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.

Nosacījumi tūrisma uzņēmumiem atbalsta saņemšanai:

  • Uz iesnieguma iesniegšanas dienu nedrīkst būt VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. 
  • ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 30%.

Covid-19 krīzes radīto ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā. Atbalsta instrumenti Latvijā saglabāsies līdz gada beigām. Ekonomikas ministrijā jau iepriekš norādīja, ka algu subsīdijām varētu atvēlēt 70 miljonus eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti