Par 16,5% maijā krities Latvijas eksports uz vienu no tradicionāli nozīmīgākajiem eksporta partneriem Krieviju, uz kuru pārdodam pārtikas un lauksaimniecības produktus.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce norāda, ka eksporta kritums izskaidrojams gan ar rubļa vājināšanos, gan arī pieprasījuma izmaiņām Krievijā: „Viens no iemesliem ir Krievijas rubļa vērtības kritums, kas samazināja pirktspēju potenciālajiem klientiem, un arī pašas Krievijas ekonomiskās aktivitātes samazināšanos pirmajā ceturksnī. Tagad, otrajā ceturksnī, ir uzlabojums, bet sākums bija vājš.”
Savukārt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka Krievijas valsts politikas iespaidā ir kritusies iedzīvotāju maksātspēja: „Krievijai tagad visi – gan intelektuālie, gan finanšu – resursi novirzīti pavisam citos virzienos, piemēram, uz Ukrainu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja nevarētu pieaugt, jo nepieaug ne pensijas, ne pabalsti, ne algas, jo finansiālo resursu valstī nav. Un valsts sektorā izmaksātās algas noteikti nepieaug un tas nepalielina iedzīvotājiem ilgtspēju.”
Pēc Latvijas Bankas ekspertes domām, ņemot vērā šī brīža ekonomikas tendences Krievijā, Latvijas eksporta apjoms uz Krieviju varētu stabilizēties. „Tagad rubļa kurss sāk virzīties augšup. Un arī dati par otro ceturksni ir nedaudz uzlabojums Krievijā. Es neprognozēju, ka vajadzētu turpināties būtiskam eksporta kritumam. Varbūt tas strauji neaugs, bet būtiskam kritumam nevajadzētu turpināties.”
Tomēr Gulbe pievērš uzmanību tam, ka politiskā gaisotne Krievijā Latvijas ražotājiem joprojām ir nelabvēlīga: „Propaganda turpina strādāt šajā brīdī ļoti pret mums, jo esam izrādījuši savu attieksmi, kurā pusē Krievijas-Ukrainas konfliktā esam nostājušies.” Turklāt negatīvas sekas var atstāt arī Āfrikas cūku mēra izplatība Latgalē.
Pamatīgu kritumu - par 23,7% - maijā piedzīvojis arī imports no Krievijas, un no importētajām precēm visvairāk apjoms sarucis satiksmes līdzekļiem un minerālproduktiem.
