Viegli sasniedzams un milzīgs – tāds ir Krievijas tirgus. Taču nestabils un viegli pakļauts politiskām vēsmām. Daļa uzskata, ka uzņēmēji, kas likuši lielu uzsvaru uz Krievijas tirgu, paši vien vainīgi, ka tagad jācieš. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs atzīst – Krievijas noteiktais embargo Latvijas un Eiropas pārtikai ļauj daudz nopietnāk aktualizēt nozarē jau ilgstoši nesakārtotas lietas. Galvenās pārspriežamās tēmas trešdien ar valdības vadītāju – atbalsts eksportam un finansējuma pieejamība uzņēmējdarbībai, kā arī panākta vienošanās, beidzot valstij radīs ilgtermiņa nodokļu stratēģiju.
„Jāpieņem nākošajai valdībai pēc kāda pusgada piecu gadu nodokļu attīstības programma, lai uzņēmējs zinātu jau piecus gadus uz priekšu, ka nekas netiks mainīts. To es esmu gatava uzdot Finanšu ministrijai strādāt, bet, protams, to pieņems nākošā valdība,” norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš uzsvēra: „Tas ir pietiekami sarežģīts process, bet tas viss iet uz to, ka nākošā gada pirmajā ceturksnī vai vismaz līdz gada vidum mēs esam ar vismaz vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju.”
Panākta vienošanās, ka jau nākamnedēļ Ekonomikas ministrijai jābūt gatavai valdībā prezentēt konkrētus soļus, kādus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra spers eksporta veicināšanā. Ar aicinājumu palīdzēt grūtā situācijā nonākušajiem uzņēmējiem Straujuma vērsās arī pie visas sabiedrības:
„Es to gribu tomēr nosaukt par saprātīgo protekcionismu. Visiem mums kopā, sabiedrībai - gan ēst mūsu Latvijas produktus, gan skatīties, ko mēs izmantojam. Tas ir ļoti svarīgi, sevišķi pašvaldībām, valsts iestādēm, veidojot iepirkumus.”
LRTK vadītājs Jānis Endziņš teicās no savas puses aktivizēt kampaņu „Pērkam Latvijas preci!”, jo tas patiešām tā ir – „ja mēs veikalā nopērkam preci, kas nav Latvijā ražota, mēs ar to, pilnīgi iespējams, atbrīvojam no darba kādu savu radinieku, draugu vai klasesbiedru. Tas ir jāpatur prātā.”
Premjere arī apsolījusi darīt visu, lai vēl šīs valdības laikā izveidotu Attīstības finanšu institūciju, kas palīdzētu uzņēmējiem piesaistīt līdzekļus ārpus banku sektora. Ir sadzirdēts arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinājums izvirzīt vienu konkrētu amatpersonu, kas šajā krīzes situācijā koordinēs uzņēmēju un valsts sadarbību. Šo funkciju pildīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš.
