„Cenu pieaugums ir normāla tendence, kas notiek visu laiku. Ja cenas krītas, tad tas ir vēl ļaunāk nekā, ja cenas aug," norādīja finanšu ministra padomnieks, skaidrojot nelabvēlīgās ekonomiskās sekas cenu kritumam.
Jānis Platais atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka, kuras darbības sfērā Latvija nokļūst nākamgad, ir noteikusi, ka inflācijai jābūt ap 2%, bet ne vairāk.
„Šīs politikas ietekmē mēs dzīvosim turpmāk," uzvēra eksperts, paužot uzskatu, ka arī valūtas maiņa pati par sevi neko negroza, jo inflāciju ietekmē dažādi aspekti, piemēram, tas, ja cilvēku rīcībā nonāk daudz vairāk naudas nekā iepriekš, bet produktivitāte ekonomikā nav augusi tik strauji.
Finanšu ministra padomnieks atzina, ka, līdz ar pāreju uz eiro, tomēr nebūšot sajūta, ka naudas ir vairāk.
„Gan cenas, gan ienākumi būs proporcionāli augstāki," uzsvēra Jānis Platais, skaidrojot, ka blakus faktoriem nākamā gada sākumā nebūs lielas ietekmes uz inflāciju, tomēr aizvien to ietekmē pasaules energoresursu cenas un eiro kurss pret dolāru.
Izdevumus, kuri rodas, pārejot uz citu valūtu, finanšu ministra padomnieks intervijā salīdzināja ar ieguvumu, ko no pārejas sajutīs uzņēmēji.
„Šie izdevumi ir vienreizēji. Savukārt ieguvumi no tā, ka mēs iesaistāmies lielākā tirgū, liks sajust sevi lielākai daļai uzņēmēju, it īpaši tiem, kuri saistīti ar eksporta-importa operācijām un tirdzniecību," skaidroja Platais, stāstot, ka daudz ir atkarīgs no tā, kādu stratēģiju šie uzņēmēji izvēlēsies pārejas brīdī uz eiro.
Viss atkarīgs no tā, kādu stratēģiju šie uzņēmēji piekops pārejas brīdī uz eiro. Ja viņi mēģinās pārlikt visu cenu pieaugumu momentāni uz patērētāju un ļoti ātri atgūt ienākumus, tādā gadījumā patērētāji skatīsies uz šiem uzņēmējiem aizdomīgi. Tas varētu atbaidīt patērētājus no šiem uzņēmējiem. Pat vēl ļaunāk. Ja patērētājs jutīsies apkrāpts kaut kādā mērā, tas atmiņā iesēdīsies uz ilgu laiku."
