Valdības lēmums par būtisku valsts budžeta līdzekļu ieguldījumu “airBaltic” pamatkapitālā pieņemts tajā pašā sēdē, kad sprieda par ierobežojumu mīkstināšanu Covid-19 krīzes laikā. Pandēmija iecirtusi lielu robu dīkstāvē nonākušajā aviopārvadājumu jomā, tāpēc valdība piekritusi atbalstīt nacionālo aviokompāniju.
„Mums “airBaltic” ir nozīmīgs aviācijas stūrakmens un visas ekonomikas dzinējspēks. Esmu pārliecināts, ka, izejot no krīzes, uzņēmumam būs pietiekams spēks, lai nostiprinātu savu vietu Eiropas aviācijas laukā,” pēc valdības sēdes skaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Iepriekš valdība lēma par valsts aizdoto 36 miljonu eiro konvertēšanu un ieguldīšanu “airBaltic” pamatkapitālā. Tagad, ja Eiropas Komisija tam piekritis, no valsts budžeta ieguldīs vēl 250 miljonus eiro. Tātad kopā 286 miljonus eiro. Līdz ar to valsts līdzdalība "airBaltic" palielināsies no 80,05% līdz 91%.
“airBaltic” darbības atbalstīšanu pozitīvi novērtē investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš uzsver – tā ir investīcija visas valsts nākotnē. „Ir skaidrs, ka šie 250 miljoni eiro nav nepieciešami kompānijas izdzīvošanai. Protams, līzinga maksājumi par lidmašīnām, kas nav īpašumā, un kredīta maksājumi par lidmašīnām, kas ir īpašumā, veido pietiekami būtisku summu.
Bet te runa ir par to, lai labāk pozicionētu “airBaltic” tad, kad sāksies atjaunotne,” sacīja Rungainis.
Viņš uzsver, ka Rīga bija un būs Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kam nepieciešams attīstīt lidostu, kurā jānodrošina pēc iespējas vairāk reisu un vēlams bez pārsēšanās pa ceļam. Šim faktoram būšot liela loma arī pēc Covid-19 krīzes, atjaunojoties aviosatiksmei, tūristu un uzņēmēju plūsmai.
„Lai to darītu, mums ir nepieciešama aviokompānija, kas realizē tā saucamo rumbas un spieķa modeli, kura pieved klāt pasažierus arī no nerentablajiem reisiem. Un to nerisinās nekādi “Ryainair”, “EasyJet” vai “Lufthansa”. Mums pašiem jāattīsta lidosta, kam nepieciešama sava aviokompānija. “airBaltic” šefs Martins Gauss ir labs profesionālis, bet sliktā ziņa ir, ka viņš nenovērtē nepieciešamību vairāk stāstīt un pamatot savu rīcību, jo plašām tautas masām tas nav pašsaprotami,” norādīja Rungainis.
Jāpiebilst, ka “airBaltic” detalizētāku komentāru par to, kā aviokompānija izmantos ar valdības lēmumu novirzītos līdzekļus, Latvijas Radio piektdien tā arī neizdevās iegūt. Valdība lēmumu par 250 miljonu eiro novirzīšanu pieņēma slēgtā sēdē, un dokumenti nav pieejami.
“airBaltic” izpilddirektora Martina Gausa vārdā izplatītā vēstulē norādīts, ka papildu pamatkapitāls nodrošinās ''airBaltic'' līdz 2025. gadam lidojumus, izmantojot līdz pat 80 “Airbus” lidmašīnas, un īstenot lidsabiedrības akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.
Solīts pirmajā aktīvās darbības nedēļā īstenot lidojumus uz vairāk nekā desmit galamērķiem. Pašlaik gan nekādi starptautiskie reisi nav gaidāmi. Lai gan nozares ministrija šonedēļ gatavoja šādus plānus, valdības atbalsta tiem pagaidām nav, atzina satiksmes ministrs.
