Diskusijā Latvijas Radio programmā "Krustpunktā", kurā Sauka izteica šo viedokli, gan viņam nepiekrita Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Arvils Ašeradens un Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Sauka diskusijā norādīja, ka jaunajā plānā, kas paredz pasākumus no 2016. līdz 2020. gadam, nav redzama pēctecība ar iepriekš paveikto, kas bija paredzēts vecajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. "It kā kaut kas ir, taču nav redzama īsta saikne," teica Sauka.
Viņš arī pauda, ka jaunais plāns paredz 50 jaunas aktivitātes un lielākā daļa no tām paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stiprināšanu vai citus mērķus, kas, visticamāk, palielinās birokrātiju. Ir ļoti daudz aktivitāšu, kur paredzēts analizēt un izvērtēt, taču mazāk ir konkrētu soļu.
Visbeidzot, pietrūkst Tieslietu ministrijas iesaistes šajā plānā, kā arī argumentu izklāsts, kā iedzīvotājus pārliecināt maksāt nodokļus, ņemot vērā to, ka - kā arī atzina Ašeradens - daudzi iedzīvotāji uzskata, ka nodokļi Latvijā tiek izmantoti nepareizi.
Tomēr FM un EM vadība nepiekrita Saukas secinājumiem. Piemēram, Spiridonovs norādīja, ka jaunais plāns ir konkrēts un izvairās no vispārinājumiem, kas, viņaprāt, būtu, ja ņemtu vērā Saukas ieteikumus. Viņš atgādināja, ka valstij ir daudz plānu un daļa no tiem risina problēmas, kuras Sauka vēlas redzēt risinām jaunajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā.
Savukārt Ašeradens uzsvērs, ka "nepiekrīt "viss ir slikti" diskursam". Viņš atgādināja, ka ēnu ekonomika valstī tomēr sarūk un arī citas valsts institūcijas reaģē, domājot, ka savās jomās mazināt ēnu ekonomiku. Piemēram, Tieslietu ministrija rakstīs jaunu īres likumu, sacīja Ašeradens.
Ziņots, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns 2016.-2020. gadam paredz piecu gadu laikā samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim - 18,3% no iekšzemes kopprodukta.
