Viņš atgādināja, ka pirmie notikumi attiecībā uz Rimšēviču bija jau piektdienas vakarā un pēc tam sestdienu. Taču vadošo amatpersonu skaidrojumi bija vien svētdien. Tāpēc, ja līdz šim vairāk uztraukumu bija par tiesu sistēmu, tad tagad ir jāuztraucas par finanšu sektora uzticamību.
Greiškalns sacīja, jau pirms vairākiem gadiem bija ziņas, ka atsevišķas Latvijas bankas ir iesaistītas shēmās, kurās finansē teroristiskas organizācijas un noziedzīgas grupas. Pēc tam bija jāiegulda lieli līdzekļi, lai Latvijas finanšu sektors starptautiskā mērogā atgūtu uzticamību.
Tagad, pēc Greiškalna teiktā, atkal “paies laiks, kad tirgus atgūs uzticamību” ārvalstīs. Tādējādi satricinājumi kavēs investoru ienākšanu Latvijā, piemēram, jaunuzņēmumu vidū. Ja agrāk Latvija bija izvirzījusi mērķi, ka tā varētu kļūt par tādu kā “smilšu kasti” ārvalstu investīcijām, tad tagad ir radušās problēmas, atzina eksperts.
KONTEKSTS:
Piektdien, 16.februārī, KNAB veicis kratīšanas Ilmāra Rimšēviča darba vietā un arī dzīvesvietā - privātmājā Langstiņos. Sestdienas vakarā Rimšēvičs, kurš piektdien neatradās Latvijā, atgriezās Rīgā un pats devās uz KNAB. Birojā viņš atradās vairākas stundas, bet nakts vidū ap plkst. 1.25 Rimšēvičs kopā ar advokātu aizvests turpināt procesuālās darbības.
Vairākas valsts augstākās amatpersonas jau izteikušās, ka vismaz uz izmeklēšanas laiku Rimšēvičam vajadzētu sevi atstādināt no amatu. To svētdien norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt pirmdienas rītā - premjers Māris Kučinskis.
