Viņš norādīja: "Mēs redzam, ka lielākais nabadzības risks ir vienas personas mājsaimniecībām neatkarīgi no vecuma. Nākamā lielā riska grupa ir viens pieaugušais ar apgādībā esošiem bērniem, kas arī ir intuitīvi loģiski, ka rēķinu nomaksa vienam ir grūtāks uzdevums nekā diviem pieaugušajiem. Mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie ar vienu bērnu, nabadzības risks ir tikai 12%. Tātad relatīvi daudz zemāks."
Viņš atzina: "Protams, ir grūti nomērķēt [atbalsta pasākumus] uz mājsaimniecībām, kurās ir tikai viena persona. Šāda veida zināšanu, visticamāk, nav ne valstij, ne pašvaldībām. Tas vēl vairāk raisa šaubas, ka šāda veida mērķēšanas politika ir jebkādā veidā efektīva un tik tiešām nodrošinās nepieciešamo papildu atbalstu tām sabiedrības grupām, kam ir vislielākie riski."
Šuvajevs kā vēl vienu problēmu šiem pasākumiem norādīja uz to, ka neviens nezina, kā 250 miljonu eiro novirzīšana atbalstam ietekmēs dažāda tipa mājsaimniecības. "Man liekas, ka laba politika būtu valdības spēja jau tagad pateikt, kā dažāda tipa mājsaimniecības izjutīs šo atbalstu. Tas arī ļautu secināt, ka šie 50 eiro par katru bērnu un 20 eiro katram pensionāram un personai ar invaliditāti varbūt ir piemērojami un leģitīmi," viņš teica.
Taču tagad Šuvajevam izskatās, ka neviens tā īsti līdz galam nezina, kā šie atbalsta pasākumi kopumā palīdzēs.
Latvijas Radio: Tādā gadījumā varbūt pareizāks gājiens būtu bijis uz laiku mazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi energoresursiem?
Šuvajevs: "Tas būtu pareizāk tiktāl, ka mājsaimniecībām aprēķini par ieguvumiem varētu būt skaidri jau ātrāk. Šīs vienas personas mājsaimniecības, ko pieminēju sākumā, nevienu brīdi neparādījās valdības retorikā kā īpašās riska grupas. Pirms mēs vispār domātu, vai PVN samazināšana ir īstais solis, mums vajadzētu saprast lielākās riska grupas un attiecīgi pēc tam domāt par piemērotākajiem risinājumiem.
Vēl man liekas lietderīgi uzsvērt, ka viens no iztrūkstošiem atbalsta pasākumiem ir jebkāda veida apsvērumi par komunālo parādu dzēšanu.
Līdz šim vairums mājsaimniecību ir centušās rēķinus nomaksāt, taču, ja šī saspringtā situācija turpināsies arī nākamajos mēnešos, liela daļa mājsaimniecību būs spiestas uzkrāt parādus. Šajā gadījumā būtu vērts sākt domāt par iniciatīvām, kas paredzētu parādu dzēšanu, jo mums nav skaidri nodefinēts balanss par izmaksām, ko uzņemsies valsts un ko uzņemsies mājsaimniecības."
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. Tāpat papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem šogad ir ģimenes valsts pabalsti, kam valsts budžetā papildus piešķirts 90 miljonu eiro liels finansējums.
Tomēr, redzot aizvien straujāku energoresursu cenu kāpumu, premjers atzina, ka ar esošajiem pabalstiem nepietiek.
