“Kā parasti piena zemnieks, kurš ir ķēdes apakšā, iegūst vismazāk no cenu lēkāšanas, kas ir veikalu plauktos un ko sajūt pircēji,” sacīja Cimermanis, norādot – šī gada laikā piena iepirkuma cenas kāpušas par 15 centiem litrā zemniekiem, savukārt veikalā sviesta paciņas cenas cēlušās pat par 60 centiem.
“Ja runājam par Latvijas veikalu plauktiem, tā ir vairāk situācijas izmantošana,” piebilda Cimermanis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka sviesta cenu kāpums ir globāla tendence. Vērojams piena deficīts, kas radīja spiedienu uz cenām. Tāpat piena tauki pasaulē kļūst populārāki, un pieprasījums pēc tiem kāpj, bet ganāmpulkus nav iespējams nomainīt tik ātri, lai vairāk ražotu piena taukus.
Turklāt pēc piena kvotu atcelšanas Eiropas Savienībā tas kļūst par spekulāciju objektu, un nākotnē cenu svārstības būs visu laiku. Lauku konsultāciju centra vadītājs gan lēš, ka turpmākais piena cenu kāpums nav gaidāms.
Taujāts par sviesta cenu atšķirībām starp Baltijas valstīm, viņš norādīja uz cenām, par kādām pārstrādes uzņēmumi spēj piedāvāt produktus veikaliem, un veikalu uzcenojumiem. “Ja redzam Poliju, kurai tuvāka ir Lietuva, tad pamatā lielāki piena pārstrādes uzņēmumi pieder zemnieku kooperatīviem, un skaidrs, ka veikalā šis produkts ir lētāks.
Tā kā tas ir uz efektivitātes un jaudas rēķina,” skaidroja Cimermanis.
Ziņots, ka šogad strauji augušas piena produktu cenas, bet īpaši – sviesta cenas. Šo tendenci veicinājis fakts, ka pieprasījums pēc piena pārsniedz piedāvājumu.
