„Manā skatījumā – ieguldījumu un ieguvumu ziņā – Latvija proporcionāli ir vislielākā ieguvēja,” saka Āboltiņš. Viņš norādīja, ka Latvija ir ļoti maz ieguldījusi visa Baltijas reģiona neatkarībā elektroenerģijas ziņā, salīdzinot ar citām valstīm. Tāpēc, rēķinot ieguldījumus un ieguvumus, Latvija ir vislielākā ieguvēja.
Viņš arī paredzēja, ka elektroenerģija Latvijā kļūs lētāka, gan neņemoties lēst, par cik lētāka tā varētu kļūt.
Kopumā šis ir revolucionārs solis uz to, lai Baltija kļūtu enerģētikas ziņā neatkarīga no bijušās Padomju Savienības elektroapgādes tīkla.
Ziņots, ka pirmdien Lietuvā tika atklāti divi elektropārvades savienojumi „NordBalt” un „LitPolLink”, kas savienos Lietuvas un Baltijas elektropārvades tīklus ar Skandināvijas un kontinentālās Eiropas elektropārvades tīkliem.
Jau vēstīts, ka Lietuvas elektropārvades sistēmas operators "Litgrid" iepriekš lēsa, ka Lietuvas - Zviedrijas elektropārvades kabelis "NordBalt" sāks darbu 2016.gadā. Šis projekts bija viens no lielākajiem Lietuvas investīciju projektiem elektroenerģētikas nozarē. Tas nozīmīgs arī Latvijai, jo tas pavērs ievērojami plašākas iespējas importēt elektrību no Skandināvijas.
Arī Latvija ir iesaistīta "NordBalt" kabeļa attīstībā - elektrolīniju attīstības projekts "Kurzemes loks" ir būtiska daļa no Baltijas valstu-Zviedrijas elektrības starpsavienojuma.