Āboltiņš klāstīja, ka iecerētais noteikumu projekts izriet no normām, kas faktiski jau šobrīd ir ierakstītas Enerģētikas likumā. Noteikumi nepieciešami, lai patērētājiem būtu skaidrs, uz kādiem nosacījumiem var transportēt un sadalīt gāzi Latvijas teritorijā.
“Lai varētu nodrošināt to, ka varēs reāli, faktiski darboties daudzi tirgotāji. Un brīvi tirgus principi dabasgāzei Latvijā būs ieviesti tādā apjomā, kā to paredz Eiropas Savienības direktīva,” sacīja eksperts.
Tajā pašā laikā viņš atzina – vēl gan nevar zināt, ka iecerētie noteikumi ļaus “Latvenergo” iepirkt un piegādāt gāzes testa partiju no Lietuvas. “Jāskatās, kādā redakcijā aizies ceturtdien balsojums Saeimā par Enerģētikas likuma grozījumiem.
Jo šie grozījumi tādā redakcijā, kā tie savulaik tika iesniegti Saeimai izskatīšanai, piedāvā, manā skatījumā, gāzes tirgus aizvēršanu, salīdzinot ar spēkā esošā likuma normām.
Tādēļ jāskatās, kāda būs likumprojekta un attiecīgi Enerģētikas likuma gala redakcija,” sacīja Āboltiņš.
Tieši no Saeimas lēmuma būs atkarīgs tas, vai iecerētie noteikumi darbosies: “Ja gadījumā ceturtdien ar savu balsojumu likumdevējs aizvērs [gāzes tirgu], būs zināmas grūtības mēģināt pierādīt, ka zemāk stāvošs tiesību akts var būt spēcīgāks par likumu.”
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi noteikumus, ar kuriem vēlas nodrošināt, ka gāzes sistēmu savas gāzes transportēšanai var izmantot arī sadales sistēmai pieslēgts klients. Tiesa, “Latvijas gāze” jau paudusi, ka par jebkādu savu monopoltiesību ierobežojumu pirms 2017.gada gatava vērsties tiesā.
Neraugoties uz šādām iecerēm, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš atzina - teorētiski gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau tagad, taču praktiski pilnībā brīvs tas būs tikai pēc 2017.gada.