Aizvadītās nedēļas nogalē apstiprinātais satiksmes ministrs Anrijs Matīss pagaidām nenāk ar kardinālo pārmaiņu plāniem ministrijā vai nozarē kopumā. Tomēr vienā no aktuālākajiem jautājumiem - ceļu būvniecībā un uzturēšanā - ministrs skaļi atzina to, par ko klusāk tika runāts jau sen. Proti, valsts nevar atļauties uzturēt un remontēt visus ceļus vienādi.
„Mēs nevaram visu ceļu tīklu uzturēt perfektā stāvoklī. Sāksim ar prioritātēm: galvenie ceļi, tad reģionālie ceļi, kas savieno novadu centrus, lai vismaz varētu piekļūt nepieciešamiem, svarīgiem objektiem. Un pēc tam pakāpeniski visu pārējo. Ceļu uzlabošana ir jāprioritizē. Nevar visus ceļu labot vienādi un arī rekonstruēt, jo tam mums nekad naudas nepietiks,” norāda Matīss.
To, ka Latvijā ir milzīgs ceļu tīkls, ko ir grūti uzturēt, atzīst arī Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs profesors Ainārs Paeglītis. Tomēr viņš uzskata, ka vismaz minimālā kārtībā būtu jāuztur visi ceļi:
„Manā skatījumā tomēr nauda visam jāsameklē, jo cilvēki dzīvo laukos. Un ļoti svarīgi ir, lai viņi varētu gan uz savu veikalu [tikt], gan no savas mājas ārā tikt. Tā kā pilnīgi kādus ceļus slēgt - man jau liekas, ka tas nebūtu diži pareizi.”
Kā salīdzinoši lētu alternatīvu, ko var izmantot, kad trūkst naudas, profesors Paeglītis min granti, ko savulaik plaši izmantoja laukos: „Vecos laikos jau ar granti nobēra ceļu, un tad arī tika no mājām ārā. Man arī bija lauki Rūjienas pusē, un tur tā darīja parasti.”
Bieži ir dzirdami arī pārmetumi par ceļu remonta kvalitāti, jo tikko izremontētajos ceļos un tiltos bedres mēdz parādīties jau pavisam drīz. Lai risinātu šo problēmu, jaunais satiksmes ministrs sola stiprināt Ceļu laboratorijas darbu. Šī laboratorija var pārbaudīt cik kvalitatīvi materiāli tika izmantoti ceļu rekonstrukcijā. Līdzīga laboratorija ir arī Rīgas Tehniskajā universitātē.
„Ceļš nav kapa piemineklis. Tas ik pa brīdim bojājas un viņš ir jāremontē. Viņš ir tā kā „mercedes”, kuram visu laiku jālej eļļa iekšā, jāmaina riepas un viss kas jādara. Līdz ar to, ja tas netiek darīts, - nu, tad tā mašīna mums neiet,” skaidro Paeglītis.
Profesors Paeglītis atzīst, ka daudzviet Latvijas ceļiem ir nepieciešams nomainīt ne tika asfalta virskārtu, bet arī apakšējos slāņus, lai rekonstrukcija būtu kvalitatīva. Bet tas maksā ļoti dārgi.
