Saimniecībai, kas pašlaik “Latvijas gāzei” maksā 20 eiro gadā, rēķins varētu pieaugt līdz 30 eiro, bet perspektīvā pēc dažiem gadiem runa jau varētu būt par 50 eiro gadā tikai par infrastruktūras uzturēšanu, neskaitot pašas gāzes cenu, pieļāva eksperts.
Jauno gāzes tarifu projektu vēl tikai apspriež, un Ābele uzsvēra, ka pauž savu personisko, nevis regulatora viedokli.
Viņš skaidroja, ka mājsaimniecības, kuras izmanto gāzi tikai virtuves plītī, pašlaik par infrastruktūru maksā nesamērojami maz, un, lai gan šķērssubsīdijām nevajadzētu būt, faktiski tās pastāvēja un maksu par infrastruktūru pārlika uz rūpnieciskiem patērētājiem un saimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei.
Ābele norādīja, ka gāzes tirgū šādas subsīdijas jāmazina.
Viņš pārliecināts, ka nākamgad abonentmaksa par gāzi pieaugs līdz pat 50% tām mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi tikai ēdiena gatavošanā un gāzi patērē ļoti maz.
Ābele norādīja, ka pašlaik ir diezgan izplatīta situācija, ka par tukšu dzīvokli, kurā gāzi gandrīz neizmanto, gadā maksā vien 10 vai 20 eiro, kas ir mazāk nekā tīklu uzturēšanas pašizmaksa. Attiecīgi kāds šo starpību sedz, - varbūt kaimiņu ģimene, kas biežāk gatavo ēst, vai uzņēmums pāri ielai, kur šīs ģimenes locekļi strādā – viņi visi maksā par šo tukšo dzīvokli, skaidroja Ābele.
Viņaprāt, šādam tukšam dzīvoklim rēķins par infrastruktūru vien pieaugs par 50%. Ja samazinātos pašas gāzes cena, gala pieaugums būtu mazāks.
Ābele arī sprieda, ka rūpnieciskajiem patērētājiem šīs šķērssubsīdijas vajadzētu pakāpeniski samazināt, savukārt iedzīvotājiem, kas izmanto gāzi apkurei, maksājumi par infrastruktūru, visticamāk, nemainīsies.
Lai līdzsvarotu situāciju, mājsaimniecībai, kurā ir tikai gāzes plīts, maksājumam par gāzi jābūt ne mazāk par 50 eiro gadā plus pašas gāzes cena, uzskata Ābele. Viņš gan piebilda, ka šādi tarifa kāpumi nenotiek vienā dienā, tas varētu būt ļoti pakāpenisks process. Un, iespējams, Ekonomikas ministrijai būs jādomā par “aizsargāto lietotāju” loka paplašināšanu, šiem lietotājiem subsidējot no budžeta maksājumus par gāzi.
Jau ziņots, ka ilgi gaidītā gāzes tirgus atvēršana mājsaimniecībām pagaidām nākusi bez redzamiem ieguvumiem vai zaudējumiem. Lai arī jaunie tirgus spēlētāji jau risina sarunas ar potenciālajiem klientiem, tie pārstāv finansiāli pievilcīgāko komerciālu sektoru. Tomēr gan pašmāju, gan ārzemju tirgotāji sola – ar laiku alternatīvas "Latvijas gāzes" piedāvājumam tiks piedāvātas arī mājsaimniecībām.
Šī gada 3.aprīlī atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Izpildot likuma prasības, gāzes tirgus monopoluzņēmums "Latvijas gāze" tika sadalīts, no tā nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvus, tostarp Inčukalna pazemes krātuvi, ko nododot neatkarīgam gāzes pārvades uzņēmumam "Conexus Baltic Grid". "Latvijas gāze" pēc tirgus liberalizācijas saglabā gāzes sadali un tirdzniecību.
