“Tas, ka rūpnīca turpinās darbu, ir veiksmīgs reizinājums. Tā nav pārvērsta par metāllūžņu kaudzi, bet strādā Latvijas piensaimniecības labā; tas būtu jānovērtē, un tas ir labi,” saka Cimermanis. Tas varētu veicināt lielāka piena apjoma pārstrādi Latvijā, nevis tā izvešanu.
No otras puses, attiecībā uz zemnieku kooperāciju tas ir zaudējums.
“Bija cerība, ka šis būs spēks, kas spēs vienot zemniekus piena nozarē. Un var atzīt, ka tas nebija veiksmīgs,” bilst Cimermanis.
Lauku konsultāciju centra vadītājs skaidro, ka uzņēmums tika veidots, meklējot risinājumu sadrumstalotībai piena pārstrādes nozarē Latvijā un piena zemajām iepirkuma cenām. Vācijas investoru ienākšana uzņēmumā gan ļaujot cerēt, ka piena iepirkuma cenas varētu pietuvoties Polijas līmenim.
“Būs viens spēlētājs Latvijā, kas ienesīs Eiropas sadarbības kultūru piena ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdē,” saka Cimermanis.
"Latvijas pienu" 2012. gadā dibināja piensaimnieku kooperatīvi. Uzņēmuma 14,79 miljonus eiro vērtajā rūpnīcā kooperatīva biedru līdzfinansējums bija 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" saņēma valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.
Krietni kritiskāks ir piena pārstrādes uzņēmuma "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts, kurš notikušo dēvē par septiņu gadu afēru: “Miljoniem nauda ir vienkārši izšeptēta.” Tā kā publiski darījuma summa netiek atklāta, viņš pieļauj, ka “Latvijas piens” nopirkts par valsts galvojuma summu.
Turklāt uzņēmums vairs nepieder Latvijas zemniekiem, lai gan tieši ar šādu mērķi tas bija veidots.
Tikmēr „Latvijas piena” valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods sola, ka uzņēmums, kas būvēts kā siera ražotne, to turpinās darīt. Preces gan pārsvarā eksportēs uz Eiropas Savienības valstīm un arī ārpus tās. Pirmais produkcijas konteiners jau esot nosūtīts uz Meksiku.
Savukārt Latvijā paliks “Latvijas piena” produkti ar zīmolu “Trikāta”.
Pērn maksātnespējas dēļ izjūkot kooperatīvam "Trikāta KS", par "Latvijas piena" lielāko īpašnieku kļuva graudkopības kooperatīvs "Latraps". Taču tagad par uzņēmuma lielāko īpašnieku kļuvis vācu koncerns "Fude + Serrahn Milchprodukte".
Pēc darījuma "Eximo Agro-Marketing" pieder 75,1% uzņēmuma, "Latraps" – 14,5%, piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai "Dzēse" – 8,5%, savukārt vēl 1,9% pieder lauksaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai VAKS – 1,9%.
