ĪSUMĀ:
- Asociācija: 2019. gads mājokļu kreditēšanā bijis ražīgs – kredītu apjoms pieaudzis par 25%.
- Tas joprojām ir "ļoti veselīgs" pieaugums, kas pakāpeniski gadu no gada pieaug.
- Īpašumu cenu pieaugums – "vēsi mērens"; cenas par 20% atpaliek no pirmskrīzes laika.
- Vidēji pērn aizņēmās 77 000 eiro; aktīvāko kredītņēmēju ienākumi – 1000-2500 eiro mēnesī.
- Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā mājsaimniecības pērn hipotekārajos kredītos ņēmušas mazāk.
- Nekustamo īpašumu attīstītājs: tagad būvē 6-8 reizes mazāk nekā pirmskrīzes laikos.
- Ekonomikas ministrijā strādā pie priekšlikumiem, kā efektīvāk attīstīt dzīvojamo fondu.
Izsniegto kredītu apjoms gadu no gada pieaug
2019. gads mājokļu kreditēšanas jomā bijis samērā ražīgs, un no jauna izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, pieaudzis par 25%. Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainārs Balcers teica, ka tas joprojām ir ļoti veselīgs pieaugums, kas pakāpeniski gadu no gada pieaug.
"Pieaugums ir mazliet straujāks nekā kopējais ekonomikas pieaugums, bet šajā ziņā satraukumam nav pamata, jo, ja mēs paskatāmies uz nekustamā īpašuma cenām, tad to pieaugums ir drīzāk vēsi mērens. Protams, ir atsevišķi segmenti, kur cenas aug straujāk, un ir atsevišķi segmenti, kur pieaugums nav tik straujš.
Bet jebkurā gadījumā mēs vēl par kādiem 20% nekustamā īpašuma cenu ziņā atpaliekam no pirmskrīzes laika.
Darījuma skaita ziņā, ja paskatās uz galvaspilsētu, tad darījumu skaits ir salīdzinoši tuvu. Tā kā tirgus aktivitāte ir, bet nekustamā īpašuma cenas ir drīzāk atbilstošas tai pirktspējai, kāda patlaban tirgū pastāv," klāstīja Balcers.
Vidējā aizņēmuma summa pērn - 77 000 eiro
"Ja runājam par 2017., 2018. gadu, tad bija diezgan izteikti lielāks pieprasījums nekā tajā brīdī piedāvājums. Bieži vien nācās no klientiem arī dzirdēt, ka nav jau ko izvēlēties jaunajos projektos. Tad tagad, es teiktu, situācija ir būtiski uzlabojusies, jo, salīdzinot ar to laiku, tad piedāvājumā esošo vienību ir apmēram divas reizes vairāk," klāstīja bankas pārstāvis
Balcers raksturoja tipiskāko hipotekārā kredīta ņēmēju. "Vislielākā daļa aizņēmēju ir ar ienākumiem 1000-2500 eiro mēnesī." Vidējā aizņēmumu summa pērn bijusi 77 000 eiro. Esot divi dažādi klientu tipi.
"Ir tādi, kas aizņemas pa 20-40 tūkstošiem eiro, iegādājoties dzīvokli vai nelielu mājiņu reģionos. Un 100 un vairāk tūkstošu eiro, iegādājoties dzīvokli Rīgā jaunajā projektā vai arī būvējot savu privātmāju. Ja mēs raugāmies, kas tad ir aizņēmēji, tad tie galvenokārt ir cilvēki vai nu ar augstāko izglītību vai izglītību, kas atbilst viņu profesijai. Tie ir vairāk cilvēki, kas ir nostabilizējušies savās darba vietās un ir gatavi pieņemt lēmumu šādai ilgtermiņa investīcijai," skaidroja Balcers.
Anna Egle, kura jaunu dzīvokli iegādājās pirms aptuveni gada, stāstīja par savu pieredzi: "Piedāvājumu bija diezgan daudz.
Ar labākiem piedāvājumiem bija tā, ka ilgi nevari domāt. Uzreiz tie pazuda. Ļoti ātri labus piedāvājums vienkārši izķer.
Grūta izvēle bija, jo saproti, ka neņem dzīvokli uz pāris gadiem, bet, iespējams, tur dzīvosi desmit un vairāk gadus. Negāja viegli. Tāpēc arī pusgadu vai pat vairāk meklēju dzīvokli."
Kaimiņvalstīs jaunus mājokļus būvē aktīvāk
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags uzsvēra, ka 72% rīdzinieku dzīvo padomju laikā būvētās ēkās, kas ir energo neefektīvas, morāli un fiziski novecojušas. To pašu var teikt par vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju mājokļiem. Mājokļa fonda atjaunošanā virzieni esot divi.
"Viens virziens ir jaunu mājokļu būvniecība. Tur mēs, piemēram, no Lietuvas atpaliekam 4-5 reizes. Proti, Lietuvā gadā tiek pārdoti un uzbūvēti aptuveni 5000 jaunu dzīvokļu. Latvijā tas skaits ir ap 1000-1500 dzīvokļiem gadā atkarībā no datu vācēju optimisma," klāstīja Vanags.
Latvijā mājsaimniecību skaits ir tuvu miljonam, un ar šādu jauno projektu attīstīšanas tempu mājokļu fondu pārskatāmā nākotnē atjaunot neesot iespējams.
"Ja mēs raugāmies, kādā veidā valsts stimulē mājokļu atjaunošanu un tirgu Latvijā, tad, protams, ļoti nozīmīgs instruments ir "Altum" atbalsta programma, daļēja garantija kredītam, tādā veidā samazinot pirmās iemaksas apjomu no pircēju puses. Programma ir laba, un kopumā nozare to atbalsta, bet mēs vēršam uzmanību uz to, ka programmā netiek diferencēts tas, vai cilvēks iegādājas energoefektīvu mājokli, proti, jaunu vai siltinātu mājokli. Vai arī iegādājas energoneefektīvu mājokli, kas ilgtermiņā, piemēram, 20 gadu perspektīvā nav izsvērts lēmums," skaidroja NĪAA vadītājs.
"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš pastāstīja, ka līdz šim garantiju programmās ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem piešķirtas garantijas aptuveni 15 tūkstoši garantiju. Gadā tie ir aptuveni trīs tūkstoši garantiju. Bērziņš norādīja, ka atteikumi garantiju piešķiršanai nav bieži – pāris gadījumi uz katriem simts pieprasījumiem. Viņš skaidroja, ka šajā programmā banka izvērtē kredītņēmēju maksātspējas.
Tikmēr Vanags kā vienu no galvenajiem mājokļu tirgus attīstības bremzējošajiem faktoriem minēja arī smagnējo teritorijas plānošanas un būvniecības procesu Latvijā. Vanags vērsa uzmanību uz citu Baltijas valstu piemēriem kreditēšanas jomā:
Lietuvā pagājušā gadā mājsaimniecības hipotekāros kredītos ir aizņēmušās septiņus miljardus eiro, Igaunijā sešus miljardus eiro, bet Latvijā četrus miljardus eiro.
"Viens skaidrojums, ka bankas ir kļuvušas ārkārtīgi piesardzīgas, ņemot vērā Latvijas pieredzi ar finanšu krīzi. Bet otrs tāds tehniskāks skaidrojums ir arī tāds, ka daudzi pircēji nespēj pierādīt savu ienākumu izcelsmes legalitāti," teica Vanags.
Vanags gan pozitīvi vērtēja, ka pēdējos dažos gados, pateicoties atsevišķu banku aktivitātei, situācija kreditēšanas jomā uzlabojas. Kāds patlaban ir mājokļu būvniecības temps?
"Šobrīd būvē pat sešas, septiņas, astoņas reizes mazāk nekā pirmskrīzes laikos. Latviešiem ir tāds teiciens – no viena grāvja otrā. Proti, tirgus tika pārsātināts pirms krīzes, bet šobrīd tirgus acīmredzami netiek līdzi tam, lai mājokļa fondu Latvijā atjaunotu saprātīgā tempā," sacīja Vanags.
Izstrādā priekšlikumus mājokļu tirgus attīstībai
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis teica, ka patlaban tiek strādāts pie priekšlikumiem, kā no valsts puses vajadzētu stimulēt mājokļa tirgu attīstību.
"Šobrīd Ekonomikas ministrija cieši sadarbojas ar OECD. Tas, ko mēs šobrīd pētām un aprīlī publiski sniegsim sagatavotu ziņojumu un priekšlikumus, kādā veidā un ar kādiem atbalsta modeļiem ir visefektīvāk palīdzēt Latvijā veidoties šādam pieejamam dzīvojamam fondam. Es domāju, ka tas būs ļoti labs materiāls gan valdībai, gan Saeimas deputātiem, lai turpmāk lemtu par nākošo mājokļu politiku un to, kādā veidā mēs to atbalstām," teica EM pārstāvis.
Vanags uzsvēra, ka kopumā privāto pasūtījumu izaugsme būvniecībā pēdējos gados ir stabila – no aptuveni 360 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 600 miljoniem eiro 2019. gadā. Vienlaikus viņš akcentēja, ka kopējais būvniecības apjoms Latvijā ir divi miljardi eiro gadā. Izaicinājums, ar ko nekustamā īpašuma attīstītāji saskaras: salīdzinot ar 2015. gadu, Latvijā būvniecības cenas ir pieaugušas par aptuveni 25%, līdz ar to pieaug arī dzīvokļu cenas.
