Ūbelis skaidroja, ka šobrīd Latvijas parāds 40% apmērā no ekonomikas kopapjoma pēc klasiskiem ekonomikas standartiem un Eiropas vidējiem rādītājiem nav nekas traģisks, taču nav arī nekas patīkams. Proti, neraugoties uz relatīvi zemajām procentu likmēm, pietiekami nozīmīgi naudas apjomi tiek tērēti parāda apkalpošanai.
“Svarīgākais nav tajā, vai aizdevumam izvēlēti pareizi nosacījumi, bet gan tajā, kā tiek tērēta iegūtā nauda – ja tā tiek izniekota, tad parāds ir bezjēdzīgs,” norāda Ūbelis.
Eksperts lēsa, ka problēmas būtība ir tajā, ka visus ekonomiski labos gadus valsts dzīvojusi nedaudz uz parāda. Brīdī, kad ienākumi bija lielāki par plānoto un vajadzēja atlikt naudu malā, tika notērēts viss nopelnītais. Savukārt, kad ienākumi saruka, izdevumi palika. “Uzreiz nevar atlaist visus skolotājus, nevar apstādināt valsti; kā ģimenē - ja tev bērni jābaro, arī dienā, kad esi palicis bez darba, tu nevari viņus nebarot,” piebilda Ūbelis.
Viņš paskaidroja, ka ekonomiskos draudus rada nekontrolēts parāds, kad, neskatoties uz lieliem riskiem, bankas turpina aizdot, kā tas ir, piemēram, Grieķijas gadījumā. Tāpat riska faktorus rada iedzīvotāju vēlme dzīvot ātrāk un labāk un kārdinājums aizņemties, nevis tērēt, kad nopelnīts.
“Ja vēlētājs neveido pieprasījumu, ka valsts budžetam jābūt līdzsvarā, ka mums jāveido uzkrājumi un mazāk jātērē, tad mēs paši vedam valsti uz to, ka tā aizņemas,” norādīja Ūbelis.
Savukārt ekonomists un pasniedzējs Māris Spriņģis atgādināja, ka 1991.gadā Latvijai valsts parāda nebija, taču tad tas strauji izauga. Ja valstij būtu bijuši uzkrājumi, tad starptautiska līdzekļu aizņemšanās būtu bijusi mazāk sāpīga un neprasītu tik lielu budžeta konsolidāciju.
Spriņģis pieļāva, ka divdesmit gadu laikā pasaule pieredzēs vēl vienu valūtas sistēmas maiņu. Par to vēsta jau šobrīd samilzušās problēmas, tostarp ģeopolitiskā situācija. Ekonomists norādījā, ka ir bijuši gadījumi, kuros starptautiskas bankas atlaidušas valstīm milzīgus parādus, taču Latvijai, kura slavena ar savu “veiksmes stāstu”, nav atlaists neviens cents. “Var domāt par mūsu politiķu spēju vienoties, taču vienā valūtas sistēmā nevar būt dažāda attieksme,” piebilda Spriņģis.
Ziņots, ka Valsts kase prognozē - 2015.gada nogalē valsts parāda kopapjoms pret iekšzemes kopproduktu samazināsies no pašreizējiem aptuveni 40% līdz kādiem 35% no iekšzemes kopprodukta.
