Eksperts: «Gan Bei» lieta nav izņēmums nodokļu nemaksāšanas shēmās

Diez vai nodokļu nemaksāšanas shēma, kas atklāta tā saucamajā restorāna „Gan Bei” kases aparātu lietā, ir izņēmums, jo Latvijā ēnu ekonomikā ļoti liels īpatsvars ir „aplokšņu algām”. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Ilgtspejīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

„Baidos, ka diez vai tas ir izņēmuma gadījums. Aptuveni 25% vidēji ir aplokšņu algas uzņēmumiem Latvijā. Tas ir cipars no iekšzemes kopprodukta. Tā ir viena ceturtā daļa no algas, un kaut kur tā nauda ir jādabū. Viena daļa naudas droši vien nāk kaut kādos nelegālos ceļos. Bet cita daļa naudas iet caur šiem kases aparātiem,” skaidroja Sauka.

Viņš uzsvēra, ka ne velti kontrolējošās institūcijas ir iniciējušas jaunu kases aparātu veidošanu Latvijā, lai apietu šādas shēmas.

„Šādas shēmas ir zināms, ka tās notiek un ir arī daudz lielākos uzņēmumos nekā „Gan Bei”. Tas mani neizbrīna.

Tas, kas mani izbrīna, ka tas ir pieķerts, jo šādus gadījumus pieķert ir ārkārtīgi grūti,” sacīja Sauka, uzteicot Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbu.

Mazie uzņēmumi esot vairāk iesaistīti nodokļu nemaksāšanā nekā lielie, bet viņi izmanto daudz vienkāršākas shēmas. „Jāsaprot, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir ļoti liels – ap 24-25% no IKP un aplokšņu algas ir pats lielākais,” sacīja eksperts.

Nodokļu nemaksāšanai ir divas sastāvdaļas:  uzņēmējdarbības vide un pieradums. „Ļoti daudzi ir neapmierināti ar nodokļu lielumu un biznesa likumdošanu, un tās ir lietas, ko pietiekoši ātrā veidā var sakārtot,” skaidroja Sauka. Savukārt pieradums, negribēšana maksāt nodokļus Latvijā ir liela problēma, turklāt tā nav tabu tēma. To ir iespējams mainīt ar informatīvām kampaņām, tomēr tās pašas par sevi nedod cerēto rezultātu – minētajiem faktoriem jābūt kombinētiem.

Jau ziņots, ka Finanšu policija aizturējusi grupējumu saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas uzņēmuma SIA "Lage Ko" restorānos, tai skaitā "Gan Bei". Šajā lietā apcietināta arī Saeimas deputāta Sergeja Potapkina („Saskaņa”) sieva Gaļina Karmača.

Kases sistēmas izstrādātāja piedāvāja saviem klientiem zibatmiņas ar ļaunprogrammatūru, kas izstrādātas katram konkrētam kases terminālim atsevišķi. Šāda zibatmiņa maksājusi aptuveni 1500 eiro, tomēr tā bija nepārtraukti jāatjauno līdz pat 10 reizēm gadā.    

Uzņēmums ik mēnesi izvairījās no nodokļu nomaksas par ieņēmumiem 700 000 - 800 000 eiro apmērā. 

Valsts budžetam nodarītie zaudējumi, visticamāk, būs mērāmi miljonos eiro, sacīja Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt