Eksperts: Deputāti diskusijās par gāzes tirgu aizmirsuši par patērētāju

Pašlaik deputāti diskusijās par gāzes tirgus atvēršanu daudz uzmanības pievērš otršķirīgiem jautājumiem un aizmirst par pašu galveno – patērētāju un to, kad Latvijas patērētājiem būs tiesības izvēlēties piegādātājus, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Aktuālais temats” sacīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Praktiskie darbi tirgus atvēršanai jau ir izdarīti, “atlikuši papīri”, bet diskusijās “pazuda viens vārds – patērētājs, tas gandrīz izgaisa, deputātu enerģija aizgāja uz otršķirīgiem jautājumiem, kā strukturēt uzņēmumu”, sacīja Ozoliņš.

Ozoliņš trešdien arī piedalījās Saeimas Tautsaimniecības komisijas  sēdē, kurā izskatīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas saistīti ar dabas gāzes tirgus atvēršanu.

 Viņš pārliecināts, ka iedzīvotājiem gāzes tirgus atvēršana būtu izdevīga, ja tie, kas viņus apgādā ar siltumu un elektrību saprot, kas tas ir – tirgus. Pēc Ozoliņa teiktā, labs piemērs ir plānotais, bet nenotikušais “Latvenergo” darījums par gāzes iegādi Lietuvā. Elektrības ražotājs plānoja iegādāties gāzi no cita piegādātāja, nevis “Latvijas gāzes”, bet likums šo darījumu apturēja.

“Domāju, ka ir labs brīdis kompromisam, [..] “Latvijas gāzei”  jāpārvar mentālā problēma un jāsaprot, ka viņu bizness ir pakalpojuma sniegšana, viņi iepērk gāzi un pārdod tālāk, ceru, ka ne ar pārāk lielu uzcenojumu. Un, ja tas ir pārāk liels, tad ar steigu jādodas pie alternatīviem piegādātājiem,” sacīja Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka nepieciešams laiks, gan kompānijai, gan valstij, lai saprastu situāciju un nepieciešamību atvērt tirgu. 

“Atveriet tirgus, ļaujiet lieliem enerģijas ražotājiem izvēlēties piegādātājus,” politiķus aicināja eksperts, pieļaujot, ka tam varētu piekrist arī “Latvijas gāze”, ja vien kompānija nebūtu ieņēmusi “slikto puišu pozu”.

Eksperts arī pauda, ka gāze ir arī drošības faktors, ja valstij ir pieejā gāzes tirgiem, un “mēs sakām nē, uz mums šķībi skatās tie, kas nodarbojas ar drošība politiku, jo mēs esam pēdējā valsts ES, kas netieši balsta [Krievijas gāzes koncerna] “Gazprom” monopolu”.

Ozoliņš gan atzina, ka “Latvijas gāzes” akcionāru līgumā ir divi punkti, kurus “Latvijas gāze” vai viņu akcionāri varētu izmantot, “ja viņi gribētu, bet domāju, ka viņiem nav patikas”.  

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijai un “Latvijas gāzei” pagaidām tā arī nav izdevies atrisināt domstarpības par to, kā būtu jānotiek reformām dabasgāzes tirgū. Lai gan “Latvijas gāze” apliecina, ka nekādā veidā nekavēs dabasgāzes tirgus atvēršanu, ministrija joprojām uzstāj, ka uzņēmums būtu jāreorganizē jau līdz monopola termiņa beigām 2017.gada aprīlī.

AS "Latvijas gāze"  neiebilst pret dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gada 3. aprīlī, bet iebilst pret likumā noteiktajiem uzņēmuma sadalīšanas un nodalītā uzņēmuma pārdošanas termiņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti