Ekonomikas profesors Lešeks Balcerovičs ir viens no savas jomas viedokļu līderiem Eiropā. Balcerovičs patlaban darbojas Varšavas Ekonomikas augstskolā, savulaik bijis Polijas Nacionālās bankas prezidents.
Kipras valdības noraidījumu starptautisko aizdevēju izvirzītajiem noteikumiem, profesors komentē īsi – ja atsakās no šī plāna, Kiprai būs vai nu jāatrod nauda valsts iekšienē vai jācer uz Krievijas miljardiem. Balcerovičs uzskata - mūžīgi valstu glābšanas operācijas Eiropas Savienībā neturpināsies.
"Sarūk Ziemeļvalstu, Vācijas, Nīderlandes un Austrijas cilvēku gatavība maksāt par citu valstu sliktās politikas radītajām sekām. Un tas ir pilnīgi saprotams," saka Balcerovičs.
Viņš arī norāda: "Var arī parādīties spiediens uz Eiropas Centrālo banku, lai tā tikai drukā naudu un glābj valstis, bet manā uztverē - tas ir ļoti riskants piedāvājums. Agrāk vai vēlāk valstis, kuras iestājas par drošu valūtu, sāks protestēt."
Balceroviča ieskatā – nevis nebeidzamas naudas piešprices, bet reformēšanās ir vienīgais ilgtermiņa risinājums Eiropas krīzes valstīm. "Gribu uzsvērt - neviens neatrisinās mūsu problēmas. Ja paši esam radījuši problēmas, nebūs nekādu Eiropas sūtītu maģisko risinājumu. Uz to Eiropas valstu fona, kurās bijušas smagas problēmas, Baltijas valstis pozitīvi izceļas. Baltija īstenoja straujākas reformas un arī atkopjas ātrāk," pārliecināts eksperts.
Eiropas Savienības problēmvalstis profesors dala trīs tipos. Pirmā ir grieķu tipa problēma - sistemātiska budžeta līdzekļu pārtērēšana.
"Acīmredzami – mācība ir nebalsot par viltus politiskajiem Ziemassvētku vecīšiem, kuri visu sasola, un tad jūs attopaties fiskālā katastrofā."
Otrs problēmu tips ir līdz galējībai novests kreditēšanas un nekustamā īpašuma cenu bums, kas noved pie ekonomikas sabrukuma. Šo kļūtu pieļāvusi Īrija, Spānija, Lielbritānija un arī Baltijas valstis. "Latvijas gadījumā īpašs apstāklis bija arī zviedru bankas, kuras aizdeva kā trakas. Ceru, ka tās nākotnē būs piesardzīgākas," norāda Balcerovičs.
Trešais problēmas tips ir stagnācija, kas pašlaik piemeklējusi Itāliju. Balcerovičs uzskata – jebkurā valstī ļoti bīstami ir pie varas esoši, talantīgi populisti: "Ir jāsakauj populisms. Populisti turpina sludināt maldus, piemēram, ka var tērēt un tērēt, un tam nav nekādu seku. Iestāšanās pret populismu ir nebeidzama cīņa. Sabiedrībā un politikā vienmēr būs populisti. Jo spēcīgāk organizēta ir tā pilsoniskās sabiedrības grupa, kura iestājas par atbildīgumu, jo labāk."
Neskatoties uz eirozonas parādu krīzi, kas dažādu iemeslu dēļ turpina piemeklēt dalībvalstis, Latvijas iestāšanās monetārajā savienībā ir tikai loģiska. Iekulšanās parādos ir atkarīga tikai no katras valsts pašas pieņemtajiem lēmumiem un politiskā saprāta un atbildības.
"Jūsu monetāro politiku jau tagad nosaka Eiropas Centrālā banka. Jūs jau esat veikuši revolūciju, piesaistot savu valūtu eiro. Pievienošanās eirozonai ir tikai pēdējais, mazais loģiskais solis. Tad jums būs vairāk teikšanas pie lēmumu pieņemšanas. Turklāt Latvija stiprinātu eirozonas disciplinēto valstu klubu, kas eirozonai būtu ļoti veselīgi," piebilst profesors.
Visu intervijas atšifrējumu varat lasīt pie raksta pievienotajā dokumentā.
