Panorāma

«Rail Baltica» Rīgā būvēs pēc dāņu arhitektu meta

Panorāma

Londona nav nobijusies

K.Gerhards rosina iekasēt NĪN no vērtīgiem īpašumiem

Eksperts: Ar atbrīvojumu no nodokļa mazāk vērtīgiem īpašumiem mazinās ienākumus daļai pašvaldību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) piedāvājums atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) īpašumus ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro lielai daļai cilvēku būtu labs risinājums, taču vissāpīgāk no tā ciestu vidējās un mazās pašvaldības, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Piedāvājums paredz dzīvojamās mājas un tai piekrītošo zemi, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, ar nekustamā īpašuma nodokli neaplikt. Bet, ja vērtība lielāka, nodoklis jāmaksā tikai par daļu, kas šo slieksni pārsniedz.

Pats nodoklis tiktu veidots no trim komponentēm, ko iepriekš piedāvājusi Latvijas Darba devēju konfederācija:

  • 50 centi par katru dzīvojamās telpas kvadrātmetru,
  • pieci centi par katru zemes kvadrātmetru,
  • 0,1% no īpašuma kadastra vērtības.

“Ja notiek kaut kādas vietas ekonomiskā izaugsme, attiecīgi pieaug tā cena, var pārdot, gūt kādus ienākumus uz tā visa rēķina, un tā vērtība reāli arī pieaug. Bet tā kadastra komponente veido tikai vienu sastāvdaļu. Otra daļa ir šī noteiktā likme,” saka Gerhards.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns vērtē, ka šāds kombinēts modelis no iedzīvotāju skatpunkta būtu izdevīgs. Pat tiem, kuri pašreiz dzīvo tā sauktajās dārgajās teritorijās – Jūrmalā, Mežaparkā vai Pierīgā.

Taču ir arī problēma – šādā versijā daļa pašvaldību var vispār palikt bez ienākumiem no nekustamā īpašuma nodokļa,

jo ārpus lielajām pilsētām privātīpašumu kadastrālā vērtība lielākoties nepārsniedz 100 tūkstošu eiro slieksni, aiz kura nodokli būtu ļauts iekasēt.

“Ja mēs pasakām, ka vesela virkne pašvaldību vairs neieņem no dzīvojamā sektora vispār nekādus ienākumus, jautājums, vai mēs neapdraudam lielo nodokļu reformu kā tādu. Tas nebūtu vēlams, ja šī reforma apdraudētu lielo nodokļu reformu,” saka LDDK eksperts Leiškalns.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) apšauba, ka pašvaldības piekritīs neapliekamam simttūkstoš eiro vērtības slieksnim.

Viņa dod priekšroku Tieslietu ministrijas izstrādātajam piedāvājumam: “Ierobežot kadastra vērtību pieaugumu, sakārtot kadastra apzīmējumus un arī precizēt kadastra formulu, lai būtu gala rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums daudz taisnīgāks.”

Iepriekš arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Latvijas Radio kritizēja Gerharda priekšlikumu, jo tad nodokļu maksātāji būs tikai Rīgā un vēl šur tur.

Lai arī nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumiem bija jābūt iesniegtiem Ministru kabinetā līdz pērnā gada beigām, atšķirīgās pārmaiņu versijas liek domāt, ka ceļš līdz kompromisam būs smags un ilgs. Un šajā procesā aizvien aktīvāk iesaistās arī sabiedrība. Ar prasību atcelt nodokli vienīgajam mājoklim nākamnedēļ pie Saeimas plānota vērienīga tautas sapulce.

Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).

Valsts un pašvaldību pārstāvji vaino viens otru par to, kurš vainīgs pie straujā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, kura dēļ daudzviet iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt.  Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums skāris Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bet to prakse nodokļa atlaides piemērošanā ir visai atšķirīga. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti