Panorāma

Pieļauj šķelšanos "Vienotībā"

Panorāma

DP vēl nekomentē Ušakova izteikumus

Bankas šovasar sāks klientu iztaujāšanu

Eksperts apšauba ieguvumus no banku klientu aptaujām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai identificētu politiski nozīmīgas personas, to ģimenes locekļus un ar tām cieši saistītās personas, Latvijas bankas sāks klientu anketēšanu. Tomēr eksperts norāda, ka nepieciešama iegūto datu dziļāka analīze, citādāk – tā būs vien formalitāte.

Bankas noraida bažas

Vairākus banku klientus jau ir satraukusi ziņa par to, ka atsevišķās bankās nācies aizpildīt anketu ar visai personīgiem jautājumiem, piemēram, par radniecību vai saistību ar politiķiem. Komercbankas uzsver, ka pakāpeniski pie tā vajadzēs pierast visiem klientiem, un aicina pārvarēt nepatiku, atgādinot, ka anketas par finanšu stāvokli klientiem bija jāaizpilda jau līdz šim. No jauna sniedzamās informācijas apjoms nav liels.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis uzsver, ka banku kontroles apjoms pār klientu finansēm radikāli nepalielināsies, jo bankas tās visai rūpīgi kontrolēja arī jau līdz šim.

Banku pārstāvji arī uzsver – godprātīgiem banku klientiem nav jābaidās, ka anketā sniegtās atbildes pār viņiem varētu mest aizdomu ēnu. Banka papildus atbildēm vērtēs arī klientu finanšu plūsmu. “Ja banka uzrunā klientu, tas nebūt nenozīmē, ka klients izdarījis kaut ko nepareizi,” norāda SEB bankas Darbības atbilstības pārvaldes vadītāja Dace Rušiņa.

Līdzīgi pauž arī  “Swedbank” Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs: “Pieņemsim, tam klientam ir palielināta konta aktivitāte, mēs viņu ieliekam kā prioritāti. Tanti Bauskā, kurai ir tikai pensija un vienīgais saziņas kanāls ar banku ir bankomāts, mēs viņai prasīsim pēdējā brīdī, ja vispār prasīsim. Ja klients darbojas likuma ietvaros, viņam nekas nemainās.”

“Līdz ar grozījumiem tiek paplašināts definīcijas tvērums, tur būs pašvaldību vadītāji, starptautisko organizāciju vadītāji. Tāpat ir paplašināta cieši saistīto personu loks, kas ir saistīts darījumos. Prakse un izmeklēšanas gadījumi ir pierādījuši, ka parasti viņi iesaista savus ģimenes locekļus vai citus, lai veiktu līdzekļu pārskaitījumus. Līdz ar to ir jāpievērš uzmanība šīm personām,” skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāvis Kristaps Markovskis.

Savu klientu anketēšanu kā pirmā jau ir uzsākusi DNB banka. Lai gan sociālajos tīklos par bankas aktivitāti jau ir izskanējusi neizpratne, DNB bankas valdes loceklis Intars Sloka norāda, ka līdz šim lielākā daļa klientu anketēšanu ir uztvēruši ar sapratni un neesot bijis arī daudz neskaidro jautājumu.

Vien formalitāte?

Tikmēr šāda līdzekļa efektivitāti apšauba Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka. Viņš norāda, ka šajā gadījumā izšķirīgs ir jautājums par finansējuma pieejamību. Lai gan likums šādu anketēšanu paredz, nekur aizvien nav skaidri noteikts, cik daudz naudas un kam jāatvēl iegūto datu padziļinātai izpētei un risku analīzei.

“Mans minējums ir tāds – tas lielā mērā izskatīsies pēc formalitātes, ja šim pasākumam nav paredzēts finansējums, kas dotu iespēju aptaujas anketā iegūto datu dziļāku analizēšanu. Tas ir dārgi, laikietilpīgi un diez vai bankas pašas uzņemsies to darīt," saka Sauka.

Pēc eksperta vērtējuma, visai brīvs ir arī sankciju noteikšanas mehānisms gadījumā, ja klients apzināti sniegs nepatiesus datus. Ja kāda banka pēc tā pārtrauks sadarbību ar klientu, viņš tirgū brīvi varēs izvēlēties kādu citu banku, kur pieeja šīm prasībām var izrādīties formālāka.

Arī Komercbanku asociācijas vadītājs norāda uz atbildīgo institūciju kapacitāti. “Šajā gadījumā drīzāk jāraugās uz valsts institūciju spēju salikt kopā informāciju par neparastu darījumu un personu, kas ar šo darījumu bijusi saistīta,” saka Bičevskis.

Bankas lēš, ka Latvijā varētu būt aptuveni 200 000 politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītu personu. No tām politiski nozīmīgas personas var būt ap 10 000-15 000 cilvēku.

Lai arī sods par atteikšanos no anketas aizpildīšanas nav paredzēts, komercbanku pārstāvji brīdina – ar klientiem, kuri atteiksies no sadarbības tās varētu ne tikai pārtraukt sadarbību, bet par viņiem arī ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

Jau ziņots, ka  līdz gada beigām visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir konti bankās, saņems anketas, ar kuru palīdzību kredītiestādes, kā to prasa nesen pieņemtie grozījumi likumā pret  naudas atmazgāšanu, mēģinās noskaidrot, vai persona ir politiski nozīmīga. Daži jautājumi klientiem var likties pārāk personiski, bet banku asociācija aicina izturēties ar sapratni un skaidrot visu, kā ir.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti