Šādu viedokli otrdien Latvijas Radio raidījumā pauda Latvijas Universitātes lektors Edmunds Broks.
Aizliegums nevar būt pamatojums, norādot uz indivīda pilsonību, norādīja Broks. Taču Latvija var prasīt, lai tie, kas iegādājas Latvijas zemi, to izmanto lauksaimniecības nolūkos.
Savukārt Zemkopības ministrijas Mežu departamenta vadītājs Arvīds Ozols uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt lauksaimniecības zemes tiem, kas to apsaimnieko. Ozols norādīja, ka Latvijā ir divi miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Tādēļ līdz 2020. gadam ir jānodrošina, lai tā pilnībā būtu izmantota lauksaimniecībā.
Tāpat līdz ar lauksaimniecības zemes pārdošanu jānodrošina sociālās nevienlīdzības mazināšana laukos, kā arī zemes konsolidācija.
Toties Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomes vadītājs Armands Krauze Latvijas Radio akcentēja, ka par Latvijas zemi savulaik ir cīnījušies iepriekšējās paaudzes un neviena tauta nespēj pastāvēt bez savas zemes.
Vēstīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemi pavasarī varēs iegādāties arī ārzemnieki. Šis nosacījums ir izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā. Daļa sabiedrības uzskata, ka Latvijas zemi nedrīkst izpārdot, jo tas ir viens no Latvijas galvenajiem īpašumiem. Tikmēr valsts institūcijas norāda, ka ir beidzies moratorijs, kura laikā Latvijas zemi nedrīkstēja pirkt ārzemniekiem. Tiesa, gan zemnieki, gan zemju īpašnieki un valsts institūcijas atzīst, ka pašreizējā sistēma jau nespēj veikt savas funkcijas. Arī šobrīd lielie zemju uzpircēji uzpērk zemi, neveicot tajā saimniecisku darbu, un zemnieki, tostarp jaunie, kuri būtu gatavi strādāt, ir apgrūtināti turpināt vai uzsākt savu darbu.
