Linkaits paskaidroja, ka “airBaltic” sadarbības gadījumā tā būtu pirmā Eiropas aviosabiedrība, kas ieinteresējusi Ķīnas uzņēmējus - arī konkrētajai kompānijai, uz kuru mērķē Latvija, nav pieredzes sadarbībā ar Rietumiem.
“Ķīniešiem lēmumi tiek pieņemti gadsimtos, nevis gados, tādēļ mums vēl ilgi būs jāgaida sadarbība ar Āzijas investoriem,” sacīja Linkaits.
Savukārt, komentējot Satiksmes ministrijas lēmumu atteikties no "Prudentia" konsultaciju pakalpojumiem, Linkaits atzina, ka publiskajā telpā gan visu patiesību uzzināt neizdosies, taču valdība situācijas risināšanai ir gaidījusi līdz pēdējam brīdim. Šobrīd aviokompānija ir uzņēmusies saistības – jaunu lidmašīnu iegādi, kuru izpildei būs jāiegulda līdzekļi, un, ja netiks atrasti investori, tas būs jādara valstij. Turpetī, ja darījums netiks finansēts, nāksies zaudēt jau iemaksātos līdzekļus.
Linkaits gan norādīja, ka vismaz tuvākajā laikā cilvēkiem nevajadzētu satraukties par avikompānijas “airBaltic” pakalpojumiem.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrijas pārstāvis pirmdien, 28. septembrī, intervijā Latvijas Radio pliecināja, Ķīnas uzņēmējus ir ieinteresējušas iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviosabiedrībā "airBaltic".
Iepriekš konsultantu uzņēmums „Prudentia” apgalvoja, ka ir atradis finanšu investoru aviokompānijai „airBaltic". Reaģējot uz to, valdība norādījusi, ka "Prudentia" pārkāpj konfidencialitātes principu, un pārtrauca sadarbību ar to.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited". Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.
