"Tur kontrolētāju un uzraudzītāju ir pietiekami," teica Linkaits un uzskaitīja: Satiksmes ministrija, konsultanti "airBaltic" attīstībā, kuri katru gadu solīja, ka tūlīt, tūlīt būs investors un "airBaltic" padome. Šo organizāciju vadība ir jāsauca pie atbildības. Viņš uzsvēra, ka nespēja trīs, četru gadu laikā atrast kvalitatīvu investoru, kas aviokompānijai ir nepieciešams, ir nožēlojami.
Viņš norādīja, ka valdībai vēl īstais, stratēģiskais investors ir jāmeklē. Viņaprāt, ir ļoti rūpīgi jāvērtē, cik valstij ir vērts ieguldīt aviokompānijā, jo Latvijā ir virkne citu nozaru un sfēru, kur nepieciešams palielināts finansējums. Viņš atzina, ka iespējamo investoru var saukt par "spekulantu vai starpnieku, kas cenšas ieguldīt, man ir aizdomas - svešu naudu".
Vienlaikus valdībai nav lielu iespēju, kā rīkoties. Jau līdz gada beigām ir nepieciešams atrast jaunu investoru. "Pašlaik mēs runājām par paškapitāla izveidošanu. Pēc dažādiem aprēķiniem tam ir nepieciešams 100 - 130 miljoniem eiro," saka Linkaits.
Linkaits izteica cerību, ka valsts neatteiksies finansēt aviokompāniju, kas nozīmētu tās likvidāciju un kas krasi samazinātu Latvijas pieejamību pārējai Eiropai. "Ceru, ka tik tālu nenonāks," sacīja Linkaits.
Tomēr pēdējos gados aviokompānija ir atbrīvojusies no dažādiem liekiem izdevumiem un peļņu nedodošiem reisiem. Tiesa, ir jāveido pozitīvāks kompānijas tēls.
Tieši otrdien valdība spriedīs par "airBaltic" investoru un tālāko attīstību. Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") LTV "Rīta Panorāma" otrdienas rītā atturējas komentēt "airBaltic" stratēģisko investoru un tā iespējamos draudus Latvijas nacionālajai drošībai, par ko iepriekš brīdinājis satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība"). Tiesa, pēc tam Matīss atzina, ka draudu nav.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited". Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.
