Savukārt eksperti atzīst, ka uzņēmējdarbība Ziemeļlatgalē attīstās, bet ir nepieciešama lielāka pārliecība pašiem par sevi un nozari. Bet tas šobrīd neesot vērojams. Uzņēmēji savukārt uzmanību vērš uz to, ka ir noslogoti ar dienestu pārlieku lielu kontroli un esot arī neziņa par nākotni.
Pēc „Lursoft” datiem Ziemeļlatgalē ir reģistrēti 1000 uzņēmēju, puse no tiem ir lauksaimnieki, pārējie darbojas mežsaimniecībā, loģistikā un citās nozarēs.
Nauris Pamers, galdniecības uzņēmuma īpašnieks, ir viens no tiem, kas ar savu preci iekarojis Skandināvijas tirgu un jau piekto gadu veiksmīgi darbojas kokapstrādē. Algojot trīs darbiniekus un pašam strādājot, viņš ik mēnesi eksportē līdz pat 2000 dažāda veida koka izstrādājumus. Pats uzņēmējs apzinās, ka, tikai pateicoties vectēva vecajai darbnīcai un iekārtām, bija iespēja atvērt uzņēmumu, kur nebija jāiegulda tūkstoši.
Savukārt uzņēmuma īpašnieks SIA „Balvu maizīte” pirms sešiem mēnešiem iegādājās bankrotējošo maizes kombinātu. Šobrīd ražošana notiek ar maziem ienākumiem, bet stabiliem un bez parādiem.
Īpašnieks atzīst, ka uzņēmējdarbību bremzē kvalitatīva darbaspēka trūkums un sankciju pret Krieviju sekas. Uzņēmējs no savas pieredzes ir pārliecināts, lai Latvijā straujāk attīstītos uzņēmējdarbība, pirmkārt ir jāļauj pašiem uzņēmējiem darboties, liekas pārbaudes un papīrdarbs ir tikai bremzējoša nianse. SIA „Balvu maizīte” diennaktī ražo līdz divām tonnām maizes, kaut tehnoloģijas atļauj saražot vairāk nekā 10 tonnas diennaktī.
„Neriskēt lieki un saglabāt 50 darbavietas, mēģināt no tās bedres tikt ārā,” pašreizējos darba principus ieskicē SIA „Balvu maizīte” vadītājs Andrejs Kindzulis. „Šajā brīdī pa pirmo pusgadu šis uzņēmējs maksā nodokļus, (..) izejot dažādas skolas, redzēju ka kredīti jāņem – piekrītu. Bet tas ir vēl viens liekēdis, kas jānopelna viņam, vai tu pats vēl nopelnīsi, ir jāveido savas sabiedrības, palīdzības,” uzsver Kindzulis.
Par ieteikumiem un priekšlikumiem, kā palīdzēt attīstīties, uzņēmēju dienas atklāšanas pasākumā tika runāts daudz. Solījumu no Zemkopības ministrijas un ieteikumi no Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras padomnieces izskanēja, atliek vien gaidīt, kad piepildīsies. „Pats galvenais sagatavotība un valodas zināšanām, (..) produktam jābūt sertificētam, jo ļoti pievērš uzmanību kvalitātei,” norādīja Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras padomniece Maija Pāvila.
Lai uzņēmējdarbības attīstība būtu jūtama, ir jāstrādā daudz, atzīst eksperti, un tikai 20% no esošajiem uzņēmējiem, kas atrodami „Lursoft” datu bāzē, ir gatavi attīstībai.
