Eksperti: Visticamāk, lata piesaistes kurss netiks mainīts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Šodien Eiropas Savienības finanšu ministri sanāksmē Briselē pieņems galīgo lēmumu par Latvijas pievienošanos eirozonai. Vakar vakarā eirogrupas finanšu ministri ir sagatavojuši nepieciešamos normatīvos aktus, kuri šodien jāapstiprina visām Eiropas Savienības valstīm kopā. Šodien noteiks arī kursu, pret kādu latus varēs apmainīt pret eiro. Briselē šim notikumam par godu ieradies arī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks.

Visas garās procedūras ir pārvarētas, un Latvija nākamā gada 1. janvārī ieviesīs eiro. Šodien arī apstiprinās valūtas kursu, pēc kāda mainīs latus uz eiro. Latvijas amatpersonas līdz šim ir solījušas, ka eiro kurs paliks nemainīgs.

„Pagaidām arī pēc manā rīcībā esošas neoficiālas informācijas eirogrupa ir rosinājusi saglabāt līdzšinējo lata kursu, Latvijas Centrālās Bankas noteikto, proti, 70 santīmu par eiro,” stāsta Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa. „Pēc divpadsmitiem pēc Latvijas laika, šeit Briselē, būs ministru prezidenta Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka preses konference, kurā viņi paziņos oficiālo lēmumu, savukārt, īsi pēc tam klajā ar vērtējumu nāks Eiropas Savienības Padome un četros pēc Latvijas laika Eiropas Komisijā notiks svinības par godu šim lēmumam un Latvijas uzņemšanai eirozonā.”

Kā jau ziņots, saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo kursu patlaban viens eiro ir 0,702804 lati.

Tātad, 1. janvārī lata vietā stāsies eiro, un tā būs pirmās ļoti taustāmās izmaiņas. Otrkārt, Latvijas pārstāvis tagad pilntiesīgi varēs sēdēt pie eirozonas lēmumu pieņēmēju galda līdzās pārējām 17 vienotās valūtas kluba biedrenēm. Būdama eirozonā, Latvija varēs rēķināties ar daudz draudzīgākiem kredītprocentiem, aizņemoties naudu ārpusē, Latvija varēs cerēt uz Eiropas Centrālās Bankas atbalstu finanšu grūtībās un Latvijas ekonomisko stabilitāti arī sargās tā sauktais Eiropas Stabilitātes mehānisms, kurā ikviena valsts, kas ir eirozonā, noteiktu grūtību gadījumā var smelties palīdzību.

Taču Latvijai arī jārēķinās ar to, ka tai piecos gados būs arī jāiemaksā noteikta summa šajā stabilitātes fondā, tāpat kā citām eirozonas dalībvalstīm. Summu aprēķinās, ņemot vērā valsts lielumu un finanšu situāciju. Latvijas gadījumā tie varētu būt vairāk nekā 200 miljoni latu, kas samaksājami 5 gados. Tāpat, Latvijai kā eirozonas valstij būs jāpakļaujas stingrākai budžeta tēriņu uzraudzībai no Briseles puses un regulāri jāatskaitās par budžeta izdevumu plāniem, kā arī neievērojot stabilu finanšu kursu un īstenojot pārsteidzīgu finanšu politiku, Latvijai varēs draudēt arī bargas finanšu sankcijas. Savā ziņā, kā saka eksperti, Latvija līdz ar eirozonu zaudēs savu finanšu suverenitāti un neviena valdība vairs nevarēs rīkoties ar budžetu tā kā ienāks prātā, jo visu laiku Eiropas Komisija, Brisele tam sekos līdzi.

Pēc šodienas lēmuma finanšu ministram Andrim Vilkam būs ļauts piedalīties kā novērotājam eirozonas sanāksmēs un pēc 1. janvāra Latvija tātad būs šā kluba pilntiesīga dalībniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti