Eksperti vērtē: kādi riski var būt Covid-19 krīzes kapitāla fondam uzņēmumiem

Koalīcijā panākta vienošanās par "Altum" atbalsta mehānisma izveidi, kas palīdzētu krīzē nonākušajiem lielajiem uzņēmumiem - aptuveni 10 uzņēmumu kapitālā varētu līdzdarboties valsts, un brīdī, kad uzņēmums atveseļosies, tad valsts akcijas pārdotu. Par Latvijas Radio uzrunātie eksperti Ekonomikas ministrijas ieceri lielo uzņēmumu atbalstīšanā kopumā vērtē pozitīvi, bet norāda uz vairākiem riskiem.

Eksperti valsts atbalstu lielajiem uzņēmumiem vērtē pozitīvi, bet norāda uz riskiemLinda Zalāne

    Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, norādīja, ka šāds mehānisms pasaulē ir pieņemts. Tas ir eksistējošs rīks, lai nodrošinātu uzņēmumu dzīvotspēju krīzes situācijās.

    "Francija pat ir paziņojusi, ka tā ir gatava nacionalizēt šos uzņēmumus, lai tikai saglabātu tos. Piemēram, Francijas stratēģiskos uzņēmumus, kas ir nepieciešami Francijas ekonomikas nodrošināšanai. Iepriekšējā krīzē ASV tādā veidā tika glābti lielie autoražotāji un citi uzņēmumi. ASV valdība beigās arī diezgan daudz nopelnīja, pārdodot savas daļas atpakaļ, kad uzņēmumi bija izgājuši no krīzes. Es domāju, ka ir labi, ka Latvija arī kaut ko tādu gudrāku šīs krīzes pārvarēšanā ir sākusi ieviest," stāstīja Bērziņš.

    Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne uzsvēra, ka kopumā atbalsta mehānisms uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās, ir atbalstāms, bet ir svarīgi saprast, pēc kādiem kritērijiem uzņēmumi tiks atlasīti un kāda būs valsts līdzdalība. Viņasprāt, termiņam, uz cik ilgu laiku valsts iegulda kāda uzņēmuma kapitālā, vajadzētu būt ierobežotam. Un brīdī, kad uzņēmums atgūstas, tad valstij ir jāiziet no šī uzņēmuma, un tas ir jāizdara par maksimāli augstāko cenu.

    "Tā ir publiska nauda. Tā ir Latvijas nodokļu maksātāju nauda, kas šo uzņēmumu kapitālā tiek ieguldīta. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka Latvijas nodokļu maksātāji šo naudu atgūst. Viens no labiem veidiem, kā valsts var iziet no uzņēmuma, būtu atklāta izsole biržā vai uzņēmuma kotācija biržā. Tad valsts var samazināt savu līdzdalību uzņēmuma kapitālā, un tad akcijas var iegādāties Latvijas iedzīvotāji, ja viņi saskata perspektīvu šī uzņēmuma attīstībā. Katram kapitālam ir cena. Šeit ļoti svarīgi valstij ir nodefinēt, kāda ir valsts cena," stāstīja Auziņa-Melalksne.

    Pēc viņas teiktā, biržas izsole nodrošina to, ka akciju pārdošanas process notiek caurspīdīgā veidā.

    Uz nepieciešamību izskaust korupcijas riskus valsts akciju pārdošanā norādīja arī sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Valts Kalniņš.

    "Pagātnē grūtības saistībā ar valsts īpašuma atsavināšanu dažos gadījumos ir bijušas ļoti lielas. Un mēs varam atcerēties, ka bija tādi milzīgie karstie kartupeļi, piemēram, "Latvijas kuģniecība", kas vairākus gadus turēja Latvijas valdību tādā saspringtā stāvoklī - kā privatizācija notiks. Tas, protams, ir ekstrēms piemērs, bet šajā gadījumā ir jārēķinās, ka tādi riski var būt," norādīja pētnieks.

    KONTEKSTS:

    Ekonomikas ministrija piedāvā jaunu kapitāla fondu komersantiem, kuru darbību ir ietekmējusi vīrusa Covid-19 izraisītā krīze. Fondu pārvaldīs attīstības finanšu institūcija "Altum". Paredzēts atbalstīt Latvijas lielos uzņēmumus, kuri ir dzīvotspējīgi, bet nonākuši pagaidu grūtībās, kā arī uzņēmumus, kuri ir gatavi pielāgot vai būtiski pārveidot savu līdzšinējo biznesa modeli vīrusa Covid-19 ietekmes rezultātā.

    Paredzēts, ka uz fonda atbalstu prioritāri varēs pretendēt uzņēmumi, kuri darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību, sniedz augstu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodarbojas ar inovācijām un ražo inovatīvus produktus, kā arī darbojas apstrādes rūpniecības, ilgtspējīgas būvniecības, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes nozarēs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti