Valdības sēdes slēgtajā daļā otrdien nolemts, ka valsts izteiks nesaistošu piedāvājumu par vācu energokompānijai ”E.ON. Ruhrgas” piederošo ”Latvijas gāzes” akciju iegādi. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš Latvijas Radio atzina, ka viņam pagaidām grūti saprast, kādi motīvi ir pamatā šādam valdības lēmumam:
”Nu, ja kaut ko izsaka nesaistoši, tas nozīmē, ka ir mērķis, bet par mērķi nekas nav dzirdēts. Ziniet, ja man prasītu, kāpēc vajadzētu pirkt, es nevarētu atbildēt. Ja runa ir par mūsu maksātiem nodokļiem, mēs esam cienīgi uzzināt, kāds pamatojums ir izteikt nesaistošo piedāvājumu. No malas ir ļoti grūti to komentēt. Nu pagaidīsim, varbūt pateiks.”
Enerģētikas eksperts uzskata, ka Latvija, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas nav veikusi pašu svarīgāko mājasdarbu, lai mazinātu atkarību no ”Gazprom”, kam pieder 34% ”Latvijas gāzes” akciju.
Bet ir jāapskatās uz likumdošanas normu, kuru pieņēma mūsu Saeima 15. martā par to, ka ”Latvijas gāze” netiks pārstrukturēta. Tie ierosinājumi, kas tur ir ieteikti, tiem nav nekāda sakara ar Latvijas patērētāju interesēm - un tur jau ir tās lamatas. Bet paskatāmies uz Lietuvas un Igaunijas pozīciju – viss, ”Gazprom” no šīm valstīm aiziet. Ļoti vienkārši - tas notiek tādēļ, ka kompānijas ir pārstrukturētas, likumdošana ir atbilstoša, lai tas varētu notikt un atrodas investori, kas iegulda savu naudu pārstrukturētās kompānijās, nevis tādā, kā ir ”Latvijas gāze”,” skaidro Ozoliņš.
Skeptiski valdības lēmumu vērtē arī Jānis Naglis, kurš vadīja Privatizācijas aģentūru laikā, kad ”Latvijas gāze” tika privatizēta:
”Valsts uzskata, ka viņa labāk var tikt galā ar akcionāriem. Bet, ja mani atmiņa neviļ un kāds skats ir Rīgas fondu biržā uz kapitāla sadalījumu, tad, manuprāt, arī atpērkot šīs ”E.ON. Energy” piederošās akcijas jeb bijušais „Ruhrgas”, šī milzīgā konglomerāta akcijas, mēs faktiski neko neiegūstam. Cenas gāzei regulēs mūsu regulators, neatkarīgi no īpašnieka. Ir metodoloģija, ir likums, kā gāzes tarifi ir jāaprēķina un tā arī viņam ir jāstrādā. Es domāju, šeit ir cits virziens, pie kā ir jāstrādā - tas ir jāstiprina mūsu regulators.”
Jānis Naglis uzskata, ka, atbilstoši sakārtojot gāzes cenu regulēšanas jautājumus, valstij nebūtu jāiegulda nodokļu maksātāju līdzekļi ”Latvijas gāzes” akciju iegādē.
”Ir citi fondi, kuri var iegādāties, un īpašnieks jau var strukturēt. Ir, teiksim, piemēri Eiropā, kā viņi neļauj naidīgu valstu kapitālam iegādāties attiecīgos aktīvus,” norāda Naglis.
Portāls ”pietiek.com” vēsta, ka valdība lēmumu par nesaistošā piedāvājuma izteikšanu ”E.ON. Ruhsrgas” pieņēmusi steigā, jo uzradies vēl viens pretendents, kas vēlas iegādāties ”Latvijas gāzes” akcijas. ”Latvijas gāzes” līdzīpašnieka ”Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis vēl šopavasar pieļāva, ka interesi par ”Latvijas gāzes” akciju iegādi varētu izrādīt Somijas energokompānija ”Fortum”, kam Jelgavā pieder koģenerācijas stacija.
