Dienas ziņas

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra parkā 200 000 sīpolpuķu

Dienas ziņas

Vēlas pastiprināt atbildību par naida runu

Bez vēja enerģijas nākotnē neiztiksim

Eksperti uzsver – no vēja parku attīstības Latvijā nav iespējams izvairīties

Bez būtiska “zaļās enerģijas” palielinājuma elektroenerģijas cena aizvien pieaugs un bremzēs ražošanas attīstību, tādēļ neesot iespējams izvairīties no vēja parku attīstības, uzsver Latvijas Vēja enerģijas asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Vēja enerģijas jauda Latvijā jau gandrīz desmit gadus nav ievērojami palielinājusies un ir krietni mazāka salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm. 

Kā skaidroja Vēja enerģijas asociācijā, Latvijā jau ilgstoši vēja enerģijas jauda ir tikai nepilni 80 megavati, kas ir krietni mazāk, pat salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Izvairīties no vēja parku attīstības nākotnē gan nebūšot iespējams.

“Kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā dubultosies nākamo divdesmit gadu laikā, un no kaut kurienes tai elektrībai būs jārodas, vēlams lētai.

Ja mēs jau šobrīd ar ļoti mazām uzstādītām vēja jaudām redzējām septembrī, kad augstsprieguma tīkli nopublicēja savus datus, kur tajā brīdī, kad iepūta tāds nopietnāks vējš Baltijā, tad tie vēja parki, kas šobrīd Baltijā ir uzstādīti, momentā pazemināja elektroenerģijas cenas par 40 eiro uz megavatstundu,” norādīja asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Piemēram, pirms trim gadiem uzņēmuma “Eolus” izteikto piedāvājumu veidot vēja parku Tukuma un Dobeles novada teritorijās noraidījuši arī Dobeles novada domes deputāti. Uzņēmuma vēlme ir šajos novados izbūvēt milzīgu vēja parku ar 51 vēja elektrostaciju, kuru augstums kopā ar mastu varētu sasniegt pat 240 metrus. Tukuma novada pašvaldība to neatbalstīja, un arī pēdējais tiesas lēmums esot pārsūdzēts. Arī jaunā Dobeles novada dome pēc termiņa pagarināšanas noraidījusi ieceri par vēja elektrostaciju būvniecību, jo lokālplānojumā šāda iespēja neesot pieļauta.

“Nē, šobrīd netika spriests, ka varētu mainīt teritoriālo plānojumu. Es domāju, ka mums nav nekāda pamata [tam], ņemot vērā arī sabiedrības attieksmi pret šāda veida projektiem,” atzina Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība).

Projekta attīstītājs gan ir citādās domās, un, visticamāk, taisnība tikšot meklēta tiesībsargājošajās institūcijās. 

Lai gan Dobeles novadā pirms trīs gadiem tieši lielākie uzņēmēji uzsāka cīņu pret vēja parka izveidi,  LTRK vadītājs Jānis Endziņš piekrīt, ka bez ''zaļās enerģijas'' ienākšanas neiztikt. Latvija ne vien pārkāps Eiropai dotos solījumus, bet arī elektroenerģijas cena turpinās augšupeju, tādējādi bremzējot ražošanu.

“No vienas puses, mēs gribam lētu enerģiju. No otras puses, mēs sakām vajag “zaļo enerģiju” nevajag iepirkt Krievijas gāzi un vēl kaut ko. Un tajā pašā laikā, kad atnāk uzņēmējs ar investīcijām un saka: es to darīšu – nu nē, tikai ne pie mums,” sacīja Endziņš.

Lai panāktu lielāku ieinteresētību no pašvaldībām, būtu nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, uz ko norādīts jau 2019. gadā, tomēr izmaiņas nav sekojušas.

Endziņš skaidroja: “Pašvaldībai milzīga ieguvuma no tāda vēja parka nav. Valstij – jā, Latvijai kopumā – jā, visiem mums kopā – ražotājiem, iedzīvotājiem – jā, bet konkrētajai pašvaldībai nē. Te ir tas paradokss, ka mēs nedarām pareizas lietas sistēmas trūkuma dēļ.”

Pašreiz pozitīvs lēmums saņemts vēja parka izbūvei  Līvbērzes pagastā, bet nākamajos desmit gados, visticamāk, vēja turbīnas būšot vismaz 200 punktos Latvijā, palielinot vēja enerģijas jaudu līdz 1000 megavatstundām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt