Eksperti šogad neparedz elektrības cenu kāpumu, taču novērojamas lielas cenu svārstības

Lai arī Daugavas hidroelektrostacijsu (HES) jauda ir liela, to spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā. Ar pilnu jaudu Daugavas stacijas var darboties pavasara palu periodā, taču šogad pali izpalika. Arī pērnā vasara bija sausa, un mūsu galvenie elektroenerģijas ražotāji vairākus mēnešus ražoja mazāku elektrības apjomu nekā parasti. Turklāt arī reģionā, kas kopā veido un nosaka elektrības cenu arī pie mums, ūdens rezerves pēc sausās 2018. gada vasaras atjaunojas lēni.

Eksperti šogad neparedz elektrības cenu kāpumu, taču novērojamas lielas cenu svārstībasRūdolfs Krieviņš

    Pagājušajā gadā elektrības cenas biržās bija neierasti augstas. Dažubrīd tās sasniedza pat 60 eiro par megavatstundu, kas bija pēdējo gadu augstākais rādītājs. Iemesli tam dažādi, taču viens no noteicošajiem bija karstie un sausie laika apstākļi, kas valdīja visā Eiropā, stāsta Elektroenerģijas tirgotāja "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Tas nozīmēja, ka visu ūdens līmenis bija zems un nebija pieejams lētais energoresurs – ūdens.

    „Viens bija tas, ka lielajās Eiropas upēs bija ļoti zems ūdens līmenis. Piemēram, Donavā, ko aktīvi izmanto, lai ogles ar baržām transportētu uz ogļu stacijām. Ūdens līmenis upē bija tik zems, ka baržas nebija iespējams pilnībā piekraut,” atminas Bethers.

    Tādējādi bija apgrūtināta resursu piegāde. Tādēļ šīs stacijas bija jāaizvieto ar citām – visbiežāk – dabasgāzes. Tāpat arī atomstacijām bija jāsamazina darbības apjomi, jo ūdens pērn bija tik silts, ka nespēja tās dzesēt.

    „Un šīs stacijas visbiežāk tika aizstātas ar dabasgāzes stacijām, ļoti strauji palielinot dabasgāzes pieprasījumu Eiropā un strauji ceļot dabasgāzes cenu. Elektrības cenas Eiropā tā visa rezultātā kāpa. Tāpat arī Latvijā,” norāda Jānis Bethers.

    Taču arī šogad situācija ar ūdens daudzumu nav ierasta, jo šogad nebija izteiktu pavasara palu. Parasti palu laikā ūdens daudzums Daugavā vairāk nekā desmit reizes pārsniedz to daudzumu, kas ir mazūdens periodos – piemēram, vasaras mēnešos. ''Latvenergo'' norāda, ka palu periodā ir iespējams nodrošināt visu ''Latvenergo'' klientu elektroenerģijas pieprasījumu un pārpalikumu var pārdot biržā. Taču šogad - sniegs nokusa lēni, pali neveidojās, arī pērnā sausā vasara darīja savu.

    „Lai to sajustu, manuprāt, vienkāršāk ir atsaukties uz 2017. gadu un 2018. gadu. Jo 2017. gadā mums bija vairāk ūdens un tad mēs saražojam gandrīz divreiz vairāk nekā pēc tam pagājušajā gadā. Palu nav, ja pēkšņi mums nākamajā mēnesī neatnāks daudz lietus, tad, visticamāk, mēs saražosim uz pusi mazāk nekā pagājušogad,” stāsta ''Latvenergo'' komercdirektors Uldis Bariss.

    Tas nozīmē, ka

    šobrīd, kad bija jāsaražo vislielākais gada elektroenerģijas apjoms, esam saražojuši tik daudz, lai pietiku pašiem. Taču eksportam elektrības nepietiks. Tas gan elektrības cenas vēl neietekmēs, jo Latvija ir vienotā elektrības tirgū ar visu reģionu.

    „Vēsturiski tas, ko mēs esam redzējuši, ir tas, ka liela izstrāde Baltijā palīdz izlīdzināt cenas ar Skandināviju. Un, ja būtu jāmin viens svarīgākais faktors, kas ietekmē Latvijas vairumtirgus cenu, tad šis faktors būtu tas, cik liels ūdens uzkrājums ir Skandināvijas HES kopumā,” norāda Jānis Bethers.

    Taču arī Skandināvijas hidroelektrostaciju ūdens rezervuāri cieta pagājušā gada sausajā vasarā, norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis. Pērn arī Skandināvijā bija tik silts, ka kalnos sniegs nevis satecēja rezervuāros, bet vienkārši iztvaikoja. Šobrīd gan situācija uzlabojas.

    „Šobrīd es varu apstiprināt, ka šie dati ir pietuvojušies praktiski daudzgadīgajam vidējam rādītājam. Nevarētu teikt, ka viņi ir anomāli zemi, bet nevar teikt, ka viņi būtu arī tādi īpaši augsti. Viņi ir precīzi uz tās daudzgadējās viduslīknes,” stāsta Valdmanis.

    Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš Jānis Ramāns
      Tātad tie atkopjas pēc pērnā gada un var paredzēt zināmu stabilitāti reģionā. Taču, kā norāda Uldis Bariss no ''Latvenergo'', šobrīd tirgus saskaras ne tik daudz ar tendenci cenām kāpt, bet gan tās ir ļoti svārstīgas, un tas ietekmējis tos patērētājus, kas šobrīd elektrību pērk pēc biržas cenām. Uz to norāda arī Jānis Bethers. Iepriekšējos gadus visu laiku cenas bija zemākas, nekā sākotnēji prognozēts, tādēļ tie, kas elektrību iegādājās par biržas cenām, bija ieguvēji.

       

      „Bet jābūt objektīvam. Jāatzīst, ka 2018. gadā biržas cenas klienti ievērojami pārmaksāja, ja salīdzina ar to, kā viņiem bija iespēja piefiksēt,” saka Bethers.

      Kā patērētājiem būtu labāk rīkoties šogad, īsti neviens šobrīd vēl pateikt nevar. Kā norāda eksperti, cenas var ietekmēt ne tikai ūdens trūkums, bet ir arī daudzi citi faktori.

      „Mēs droši vien neviens īsti nezinām, ar ko beigsies breksits. Arī tas ietekmēs zināmā mērā cenas. Tāpat, kas notiks ar, teiksim, lielo energoresursu cenām, kā gāzes cenas, CO2 izmešu kvotu cenas,” secina Uldis Bariss.

      Neziņa par nākotni ir, un to, vai elektrības cenas ir nostabilizējušās, šobrīd teikt nevar. Elektrības cenas tuvākajā laikā var ietekmēt arī notikumi kaimiņvalstīs.

      „Būtisks apstāklis ir tas, ka tieši šogad Igaunijas ražotājiem, kuru ražotnes ir sasniegušas jau visai cienījamu vecumu, daļa no viņām ir jāslēdz,” norāda Gunārs Valdmanis. Tas jau daļēji ir noticis, un šajās elektrostacijās enerģijas izstrāde jau ir samazinājusies. Un šobrīd Igaunija ir kļuvusi par elektroenerģijas importētāju.

      ''Un nu, teiksim, vasaras sezonā, kad vairs nebūs šīs palu ietekmes, kad nebūs arī siltuma pieprasījuma, tas noteikti varētu atstāt iespaidu, jo vienkārši piedāvājums Baltijas reģionā kā tādā samazināsies,” skaidro Valdmanis.

      Bet otrs apstāklis ir elektroenerģijas situācija Lietuvā. Šobrīd Lietuva, kura lielāko daļu elektroenerģijas iepērk, jo pati saražot to nespēj, ir apņēmusies to turpmāk nepirkt no Astravecas atomelektrostacijas Baltkrivijā, norāda Valdmanis.

      „Un, ja tiek noteikti kaut kādi ierobežojumi elektroenerģijas iegādei no Baltkrievijas uz Lietuvu, tad, protams, ir skaidrs, ka atkal piegāžu apjoms mūsu reģionā samazināsies. Tātad atkarībā no tā, kad Baltkrievija pieņem lēmumu par faktisko atomelektrostacijas iedarbināšanu un kāda ir faktiskā Lietuvas rīcība, tad mums jāskatās, vai papildus neveidojas zināms spiediens tieši šo piegāžu trūkuma dēļ atkal uz cenām,” klāsta Gunārs Valdmanis.

      Viņš gan norāda, ka biržas cena – vismaz 50 eiro - ir tā, kas komersantiem ļauj ne tikai strādāt, bet arī attīstīties. Tādēļ nevar cerēt, ka elektrības cenas krietni samazināsies. Tāpat eksperti norāda, ka nav vienas formulas, kurā elektrības iegādes veidā patērētājs būs lielākais ieguvējs. Visi gan norāda, ka nekas neliecina, ka šogad elektrības cenas būs augstākas nekā pērn.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti