Savukārt pēc ekspertu domām, forums guvis atzinīgu, tomēr vienlaikus piesardzīgu vērtējumu, jo, iespējams, Latvija atsevišķos jautājumos tomēr ar mājasdarbu izpildi ir aizkavējusies.
Ķīnas premjers ar komplimentiem neskopojas
Kecjans vairākkārt neskopojās ar, iespējams, gana zīmīgiem un pozitīviem izteikumiem, piemēram, norādot, ka Ķīnas vērtējumā, attālums, kas šķir Latviju un Ķīnu, ņemot vērā tehnoloģiju un transporta attīstību, patiesībā nemaz nav tik liels. "Ģeogrāfiski mēs atrodamies tālu viena no otras, bet tajā pašā laikā – nemaz ne tik ļoti tālu. Premjers Kučinskis man teica, ka patiesībā mūs šķir tikai viena valsts. Tāpēc savā ziņā – mēs esam kaimiņi! Tā ir patiesība!" sacīja Ķīnas premjers.
Gan Kecjans, gan Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka ekonomiskā sadarbība ir jāturpina visas Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas mērogā.
"Arī Ķīnai ir svarīgi attīstīt savu ekonomisko attīstību, paplašināt starptautiskos kontaktus," pauda Kecjans.
"Ķīna allaž ir atbalstījusi plašāku Eiropas valstu saimes integrāciju. Mums ir nepieciešama stabila un plaukstoša Eiropa. Tas ir mūsu interesēs,
Tāpēc mēs esam iestājušies, ka 16+1 sadarbībai ir jābūt balstītai uz visu iesaistīto valstu normatīvajām prasībām, ievērojot un cienot normatīvo aktu prasības un tiesību normas.
Ja mēs runājam par 16+1 formāta sadarbību un tām valstīm, kas ir ES, sadarbība ar šīm valstīm liek mums arī ievērot ES likumdošanu, kas ir saistoši šīm 16+1 formāta ES dalībvalstīm un mēs tās ievērojam, paplašinot rūpniecisko sadarbību," norāda Ķīnas premjers.
Rīgā arī panākta vienošanās par "16+1" investīciju fonda izveidi, kas darbosies Starptautiskā Valūtas fonda uzraudzībā un finansējumu piesaistīs no starptautiskajiem finanšu tirgiem. Fonds paredzēts kopīgu "16+1" sadarbības formāta projektu realizēšanai.
Nedrīkst aizmirst par mājasdarbiem
Ārlietu ekspertu teiktais liecina, ka Latvijas atbildīgo un nevalstisko organizāciju spēja sagatavoties Ķīnas un potenciālo sadarbības partneru uzņemšanai salīdzinoši īsā laikā ir uzteicams sasniegums.
Tam piekrīt arī transporta un tranzīta nozares pārstāvji, kuri jau vairākkārt iepriekš ir atzinuši, ka sadarbības attīstība ar Ķīnu lielā mērā noteiks nozares nākotni.
Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” vadītāja Inga Antāne atzīst, ka veiksmīgs politisks žests forumā bijusi Latvijas spēja noorganizēt pirmā kravas vilciena no Ķīnas uz Latviju braucienu. "Tas ir ļoti labi, un manuprāt, tas ir ļoti tāds zīmīgs politisks žests, kas apliecina, ka mēs esam gatavi sadarboties un ka šis vilciens no Ķīnas uz Latviju var atnākt 11 dienās, ja mēs tā ļoti labi uz to pastrādājam," pauda Antāne.
Tomēr ar nožēlu viņa vērtē faktu, ka transporta nozares amatpersonas nav atsaukušās nozares uzņēmumu aicinājumam foruma laikā nākt klajā ar jau konkrētu, vienotu Latvijas dzelzceļa un ostu pakalpojumu piedāvājumu,
kas potenciālajiem sadarbības partneriem ļautu precīzi saprast nozares pakalpojumu paredzamās izmaksas un nosacījumus.
Nozarē joprojām nav skaidrs, cik maksātu atvest vienu konteineru ar sestdien Rīgā iebraukušo vilcienu, uzsver eksperte, norādot, ka šos mājasdarbus Latvijai būs jāpilda jau pēc foruma.
"Nu, ir nepieciešams tas uz ko mēs aicinājām jau 11.septembra atklātajā vēstulē visas valsts amatpersonas un iesaistītos sadarbības partnerus – ka mums, es atvainojos, ir jāpaņem karte rokās, jāpaņem mūsu infrastruktūra, jāsaprot, kas mums ir, un jāuzzīmē, kur un ko mēs varam piedāvāt, kādās cenās, kādos apjomos, kādos termiņos, galu galā, un uz kurieni tas viss iet," viņa uzsvēra.
Savukārt Ķīnas atbildīgās amatpersonas jau ir paudušas atzinīgu vērtējumu par kopīgi ar Latviju noorganizēto kravas vilciena braucienu, vienlaikus uzsverot, ka, lai panāktu to, ka šādi vilcieni starp abām valstīm kursētu regulāri, ir nepieciešama tālāka ekonomisko attiecību nostiprināšana un arī pārliecinošs politiskais atbalsts.
Vēstīts, ka viens no galvenajiem 16+1 samita notikumiem bija sestdien pirmā vilciena no Ķīnas uz Latvijas sagaidīšana Centrālajā dzelzceļa stacijā. Savukārt piektdien Ķīna pauda, ka ir ieinteresēta sadarboties ar Latviju, radot loģistikas centrus ostās, līdzdarbojoties "Rail Baltica" celtniecībā, kā arī sadarbojoties tūrismā.
