Jūnijā naftas cena vēl bija aptuveni 115 dolāri par barelu, bet tagad tā nokritusi līdz aptuveni 90 dolāriem.
Naftas cenu kritumu ietekmēja tas, ka ASV gandrīz dubultoja naftas ieguves apjomus, salīdzinot ar 2008.gadu, sasniedzot lielākos apjomus pēdējo 30 gadu laikā.
Turklāt jūlijā ASV pilnība pārtraukusi naftas iepirkšanu no Nigērijas, kura vēl pirms četriem gadiem bija lielākais spēlētājs ASV naftas tirgū. Arī Lībija palielināja naftas eksportu pēc pilsoņu kara beigām, bet Saūda Arābija patstāvīgi sākusi cenu pazemināšanu.
Tai pašā laikā, augot naftas ieguves apjomiem, samazinās pieprasījums pēc tās pasaules tirgos, norāda „The Independent”.
„Deloitte” galvenais analītiķis Jens Stjuarts atzinis, ka situācija, kad par spīti saspringtajai ģeopolitiskajai situācijai pasaulē naftas cenas turpina samazināties, iedzen ekspertus strupceļa, taču viņi, ņemot vērā tendences, turpina prognozēt arī turpmāku cenu kritumu.
Institūta „Edison Investment Research” analītiķis Piters Djupons uzskata, ka naftas cena samazināsies līdz 80 dolāriem par barelu un, iespējams, pat līdz 70 dolāriem.
„Shore Capital” analītiķis Džerards Leins piekrīt šādām prognozēm un pieļauj, ka naftas cenas samazināsies līdz 70 dolāriem par barelu. Taču viņaprāt, cenas krišana zem 70 dolāru robežas gan ir mazticama, ņemot vērā naftu eksportējošo Tuvo Austrumu valstu ekonomiskas intereses.
Līdz šīs nedēļas beigām „Brent” markas naftas cena jau nokrita līdz 88,98 dolāriem par barelu, bet „Ural” naftas cena – līdz 88,97 dolāriem.
Jau ziņots, ka naftas cenu kritums ietekmē Krievijas ekonomiku, uz kuru spiedienu izdara rietumvalstu noteiktās sankcijas. Pēdējo mēnešu laikā rubļa vērtība ir nepārtraukti kritusies dažādu iemeslu dēļ - lielu nozīmi ir atstājušas rietumvalstu noteiktās sankcijas, taču vislielākā ietekme bijusi naftas cenu samazinājumam. Pašlaik „Brent” naftas cena ir samazinājusies līdz nedaudz vairāk par 91 dolāru par barelu. Tā ir minimālā cena, ko Saūda Arābija var atļauties pašreizējo valsts tēriņu saglabāšanai. Taču Irānai un Krievijai pašreizējās cenas jau ir pārāk zemas savu izdevumu uzturēšanai.
Eksperti norāda, ka Krievija drīzumā būs spiesta arvien aktīvāk iztukšot savas finanšu rezerves. Lai Krievija atkal nenokļūtu recesijā, tai nepieciešams, lai naftas cenas būtu vismaz 100 dolāri par barelu, taču pašreizējās tirgus tendences par naftas cenu augšanu neliecina.
Šajā situācijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien ir parakstījis likumus, kas no nākamā gada 1.janvāra ļauj rezerves fondam paredzētos līdzekļus no naftas un gāzes tirdzniecības novirzīt budžeta deficīta segšanai. Pēdējo reizi Krievijas rezerves fonds tika atvērts 2008. un 2009.gada krīzes laikā. Iepriekš Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs bija paziņojis, ka rezerves fondu drīkst izmantot tikai tad, ja naftas cenas pasaules tirgū nokritīsies līdz 80–90 dolāriem par barelu.
