Pagājušā gada rudenī Ukraina, Krievija un Eiropas Savienība noslēdza vienošanos par tā dēvēto „ziemas paketi”, kas noteica Krievijas gāzes piegāžu noteikumus laika posmam līdz šī gada 31.martam. Šāda vienošanās tika noslēgta pēc ilgstošiem strīdiem. Turklāt gan Ukrainas gāzes kompānija „Naftogaz”, gan Krievijas „Gazprom” ir iesniegušas viena pret otru sūdzības Stokholmas arbitrāžas tiesā. Ukraina vēlas pārskatīt spēkā esošos gāzes piegāžu līgumus un panākt kompensācijas par trūkstošo tranzīta apjomu, savukārt „Gazprom” vēlas piedzīt no Ukrainas 4,5 miljardus dolāru par 2009.gada piegāžu līgumu neizpildīšanu.
Pagājušajā nedēļā Briselē aizsāktās trīspusējās sarunas nozīmē sākumu jaunām diskusijām par turpmākajām gāzes piegādēm Ukrainai pēc 31.marta. Eiropas Komisijas pārstāvji atzīst, ka pagaidām tikai tiek sākts spriest par nākamo tikšanās reižu dienas kārtību.
Kā intervijā ukraiņu radiostacijai „Radio Svoboda” norādījis Krievijas NVS Valstu institūta direktors Vladimirs Žarihins, visticamāk, ka šīs sarunas būs diezgan ilgas, jo sākotnēji puses izvirzīs savas pozīcijas un pēc tam mēģinās tās tuvināt. Taču galu galā vienošanās tiks panākta, jo Ukrainai gāze ir nepieciešama.
Pēc Žarihina vārdiem, ļoti nozīmīgs faktors šajās sarunās būs tieši Eiropas nostāja: "Eiropas Savienība ļoti labi saprot, ka gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, tad viņi nonāks situācijā, kad Ukraina sāk piesavināties Eiropai domāto gāzi."
Savukārt ukraiņu eksperts Mihails Gončars no enerģētisko programmu centra „Nomos” uzskata, ka Eiropa ir ieinteresēta, lai vienošanās par gāzes piegādēm tiktu izstrādāta un būtu spēkā laika posmam līdz 2016.gada rudenim, kad gaidāms Stokholmas arbitrāžas lēmums. Gončars arī uzsver, ka Eiropas Savienība šajās sarunās varētu iet pa mazākās pretestības ceļu: "Eiropas Savienības pozīcija šajā situācija ir tā dēvētā Ukrainas hibrīdā sabiedrotā pozīcija. Tiklīdz radīsies problēmsituācija, viņi nekavējoties pārpozicionēsies Krievijas pusē, jo tā viņiem ir vieglāk un izdevīgāk. Briselē ir maldīgs priekšstats – ja pamatīgi kaitinās „Gazprom”, atbalstot Ukrainu, tad "Gazprom" var pārtraukt gāzes piegādes Eiropai."
Mihails Gončars arī ir pārliecināts, ka tieši šāda pieeja liek kompānijai "Gazprom" visai aktīvi darboties Eiropas Savienības valstīs, proti, cenšoties radīt šķelšanos dalībvalstu vidū.
Īpaši tas attiecoties uz tā dēvēto Putina draugu grupu, kurām tiek piedāvātas zemākas gāzes cenas. Savukārt tām valstīm, kuras aktīvāk atbalsta Ukrainu, jārēķinās ar augstākiem tarifiem.
Būtiski gan tas, ka pati Ukraina pēdējā laikā arvien aktīvāk ir sākusi iepirkt tā dēvēto reverso gāzi tieši no Eiropas valstīm. Marta pirmajā pusē vairāk nekā 80% gāzes Ukrainā importēti no Slovākijas un arī no Ungārijas. Kompānija „Gazprom” joprojām aktīvi cenšas panākt reverso piegāžu apturēšanu, saucot tās par nelikumīgām.
Taču, kā, izpētot gāzes nozares rādītājus, aprēķinājusi aģentūra „Interfaks”, „Gazprom” šajā cīņā ir iztērējusi un faktiski zaudējusi jau gandrīz 6 miljardus dolāru. 5,5 miljardi zaudēti, nesaņemot naudu par piegādēm tālajām valstīm, bet aptuveni 400 miljoni dolāru zaudēti soda naudās par gāzes nepiegādāšanu solītajos apjomos. Daži eksperti jau norāda, ka paša „Gazprom” aktivitātes ir tikai veicinājušas to, lai Eiropas Savienības patērētāji meklētu alternatīvus gāzes piegāžu veidus, tostarp iepērkot sašķidrināto gāzi.
