Latvijas Bankas uzaicināto ekspertu un amatpersonu runās visai reti tika pieminēta Krievija un ar to saistītie globālie ekonomiskie riski -
Eiropas ekonomistu vidū valdošais ir viedoklis, ka, sakārtojot pašiem savu uzņēmējdarbības vidi un nekrītot kārdinājumā pārāk dāsni tērēt valsts budžeta līdzekļus, ir iespējams pasargāt sevi no dažādiem ekonomiskajiem satricinājumiem.
Komentē Īrijas starptautiskās makroekonomikas profesors Filips Leins:
„Ir jānodrošina, ka tieslietu sistēma ir sakārtota, un ka pastāv efektīvs maksātnespējas regulējums, un tāpat ir jānodrošina, lai darba tirgus ir noturīgs pret iespējamajiem satricinājumiem. Un arī banku sistēmas noturība pret satricinājumiem ir visai nozīmīga, un ir jāmin, ka banku piederība arī spēlē nozīmīgu lomu - nacionālās bankas nereti ir pakļautas satricinājumiem vairāk nekā Eiropas līmeņa bankas, kuru riski kredītu ziņā ir diversificēti. Un vēl būtisks jautājums ir arī budžeta deficīts un publiskie tēriņi - ir viena lieta, ja valdības parāds ir tiks zems kā Latvijai, un cita lieta, ja tas ir augsts, kā citām valstīm, virs 100% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir ļoti augsts parāda līmenis, kurš ir pieņemams tikai tad, ja procentu likmes ir zemas, bet rada problēmas un slogu budžetam, likmēm palielinoties. Tas ir atbildīgs uzdevums politiķiem - izvairīties no pārmērīga parādu sloga, lai nodrošinātos pret iespējamajiem nākotnes riskiem.”
Savukārt Eiropas Komisijas Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Gabiele Džudiče uzsver, ka būtiska loma krīzes novēršanai vai tās seku pārvarēšanai ir reformām, no kurām daudzas nemaz neprasa papildus tēriņus.
„Ir daudzas reformas, kurām nav ietekmes uz budžetu, bet kuras ir ne mazāk nepieciešamas, lai piesaistītu investīcijas. Tieši šīs reformas veidoja mazāk zināmo, bet vienlaikus lielāko daļu no Grieķijas reformu plāna, faktiski tās aizņēma 95% no reformu memoranda. Šīs reformas ir - strādāt pie regulējumu, kas aplīdz samazināt korupciju un krāpniecību, samazināt birokrātisko slogu, padarīt pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investorus arī ar privatizācijas palīdzību, it īpaši infrastruktūras sektoros, kā arī uzlabot tieslietu sistēmu,” klāstīja Džudiče.
Konferencē no ekspertu puses arī vairākkārt izskanēja atzinīgi vārdi par Latvijas paveikto - gan pēc krīzes strauji atjaunojot ekonomisko izaugsmi, gan arī veiksmīgi ieviešot eiro.
