"Iznāca tieši pretēji. Gan iekasēšana, gan aprēķināšana, gan piemērošana ir tik sarežģīta un tik dārga, ka, pēc manām domām, tas ir neizdevies projekts un ar to nevajadzētu lepoties," tik kritiskus vārdus nodokļu reformai velta Latvijas Grāmatvežu asociācijas Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja un uzņēmēja Lienīte Caune.
Par reformas panākumu viņa sauc uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas. Bet darbaspēka nodokļa slogs, ekspertes vērtējumā, ir nevis mazinājies, bet gan pieaudzis.
"Par progresivitāti nav runas. Ja gribēja ieviest progresivitāti, tad vajadzēja skatīties pēc valstīm, kuras progresīvo nodokli ievieš ar pirmo pakāpienu 12%, 15%. Mums ir nesamērīgi liela procentu likme, ļoti mazs neapliekamais minimums. Nezin kāpēc pie 1000 eiro šāda minimuma vienkārši nav. Kādi bija tie argumenti, kāpēc 1000 eiro ir bagātības mēraukla, un tiem, kas saņem lielākas algas, nav tiesības uz neapliekamo minimumu?
Man ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem atbildes nevaram saņemt šobrīd," atzina Caune.
Turpināt virzīt nodokļu sistēmu lielākas progresivitātes virzienā iesaka arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Pagaidām viens no galvenajiem mērķiem – samazināt ienākumu nevienlīdzību – nav sasniegts.
"Nodokļu reforma neskar vistrūcīgākos iedzīvotājus. Tas, ka nodokļu apjoms samazinās, viņus praktiski neietekmē, un papildu līdzekļu valsts rīcībā nav, lai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem palīdzētu," vērtēja Platais.
Par problēmu Fiskālās disciplīnas padome saskata arī ienākumu plānošanu valsts budžeta ietvaros.
Iespējamās krīzes gadījumā tas varētu izvērsties nodokļu palielināšanā.
"Nodokļu reforma bija solis pareizajā virzienā, bet vairāki jautājumi nav pilnībā atrisināti. Mēs ceram, ka Latvijā būs jauna valdība un tā pievērsīs šīm lietām uzmanību. Mūsu kopējā problēma ir tāda, ka valsts budžetā veidojas nepietiekami daudz ieņēmumu," uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs.
"Tā bēda jau ir tāda, ka, ja Saeima pieņem lēmumus, tad tos mainīt ir ļoti grūti," sacīja Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!"), kurš pārmet Finanšu ministrijai (FM) pārlieku sarežģītas sistēmas izveidi.
"Piemēram, Latvijā ir divu veidu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, it sevišķi augsta ienākuma cilvēkiem. Sākot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un beidzot ar solidaritātes likumu. To visu varētu apvienot vienā. (..) [Grozījumi] būs nepieciešami, bet jaunajam finanšu ministram un jaunajai valdībai būs jānāk klajā ar priekšlikumiem. Saeima tad izskatīs," teica Bondars.
Grāmatvežu asociācijas pārstāve Caune iesaka politiķiem šoreiz vairāk ieklausīties profesionāļu viedoklī.
"Reformai ir jāturpinās, darbaspēku nodokļus samazinot, bet reformai ir jābūt tādai, lai politiķi ieklausās profesionāļos, nevis otrādi," uzskata asociācijas pārstāve.
FM trešdien, 2. janvārī, no komentāriem atteicās, jo atbildīgais ierēdnis atrodas atvaļinājumā.
