Valdmanis: Nopietns risks
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors un RTU pētnieks Gunārs Valdmanis skaidroja, ka Latvijas elektrotīkli strādā vienā ciešā saitē ar Krieviju. “Un vajadzības gadījumā var paņemt ļoti ātrus, operatīvus papildinājumus, avārijas rezerves no kaimiņvalstīm. Un frekvence tiek uzturēta stabili. (..) Ja šī sinhronitāte nojūk, izveidojas būtībā īssavienojums,” skaidroja eksperts.
Tāpēc esot jārēķinās ar risku, ka Krievija jebkurā brīdī var pārtraukt sadarbību ar mums elektrotīklu sinhronās darbības uzturēšanai, kas nozīmētu piespiedu desinhronizāciju. Viņaprāt, šim riskam jāpievērš uzmanība, un gadījumam, ja notiek avārija, jāuztur noteiktas dabasgāzes rezerves, kas ļautu ražot elektroenerģiju no gāzes un nodrošināt sistēmas stabilitāti.
“Ja mēs tiekam atslēgti, tad veidojas tāda situācija, ka frekvence nav vairs ieregulēta no kaimiņvalstīm un mums to jau jāuztur patstāvīgi. Attiecīgi mums jāiedarbina iekārtas, kas spēj to nodrošināt. Šajā gadījumā tās ir lielās elektrostacijas, kurās elektroenerģiju vajag faktiski ražot noteiktā apjomā nemainīgi, lai sistēmā saglabātu stabilitāti,” skaidroja eksperts.
Turklāt apkures sezonas laikā šis risks esot vēl nopietnāks: “Iespējamie elektroenerģijas patēriņa samazinājumi vai, nedod dievs, atslēgums radīs daudz kritiskākas sekas no drošības viedokļa.”
Ozoliņš: Mēs esam gatavi
Savukārt enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš atgādināja par savienojuma plāniem ar Eiropas kontinentālo daļu. “Domāju – mēs esam gatavi un mēs pat nepamanītu pārslēgšanos,” viņš sacīja.
Vienlaikus viņš piekrita, ka iekārtām ir jābūt gatavām: “Tas nebūtu nekas katastrofisks, bet tam ir jābūt gataviem.”
Tomēr izmaiņas fiziski neko daudz nemainīšot. “Mēs sen jau netirgojam elektrību ar Krieviju,” sacīja Ozoliņš.
Tam, ka sistēmas operators un ražotāji esot gatavi izmaiņām, pievienojās Valdmanis, gan neatkāpjoties no tā, ka nepieciešams kurināmā nodrošinājums.
Abi eksperti gan bija vienisprātis, ka tas ir “dziļi tehnisks” jautājums, par ko publiski nebūtu jāizvērš plašas diskusijas.
KONTEKSTS:
Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un tā rezultātā Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas, to ietekme var apdraudēt Latvijas un Baltijas energosistēmas paralēlu darbu ar Krievijas energosistēmu un potenciāli novest pie priekšlaicīgas atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (BRELL). Baltijas valstis vēsturiski ir strādājušas un arī patlaban strādā sinhroni ar BRELL.
Pirms 2025. gada, kad ir paredzēta plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem un atteikšanās no BRELL, priekšlaicīga atvienošanās no BRELL tīkla ietekmētu Baltijas energosistēmas darbības stabilitāti un energosistēmu drošumu, jo būtu nepieciešama papildu dabasgāze elektroenerģijas ražošanai, teikts likumprojektā.
Tehniskie aprēķini parāda, ka desinhronizācijas no BRELL gadījumā Latvijai līdz 2022. gada beigām būtu nepieciešamas vēl 2 TWh dabasgāzes jeb 2 sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas. Divu sašķidrinātās dabasgāzes kuģu ietilpība būtu aptuveni 1,8–2,2 TWh atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma. Šāda apjoma dabasgāzes iegāde un uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzskatāma kā būtisks drošības elements, lai neplānotas desinhronizācijas gadījumā būtu iespēja darbināt TEC-2 vienu energobloku atbilstoši darbības režīmiem, kurus būs noteicis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, minēts likumprojekta anotācijā.
Tāpēc energoapgādes drošībai Latvijā valdība jau šogad aprīlī lēma Inčukalna pazemes gāzes krātuvē veidot dabasgāzes rezerves.