Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka šogad septembra beigās Latvijas banku piesaistītais nerezidentu depozītu apmērs, salīdzinot ar pērno gadu ir samazinājies gandrīz par piekto daļu, sasniedzot 9,7 miljardus eiro.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis ir piesardzīgs prognozēs par banku apvienošanos, jo atzīst, ka iepriekš viņa pareģojumi par banku skaitu samazināšanos nav piepildījušies.
Tomēr Rungainis ir pārliecināts, ka nerezidentu apkalpojošo banku peļņa kritīsies un neizbēgami tas novedīs pie izmaiņām tirgū.
„Nevarēs šī industrija vairs saņemt tik lielus ienākumus, peļņas rādītājus. Tas nozīmē, ka kaut kādā veidā mazajām bankām būs vai nu jāpazūd, vai jāpievienojas lielākām,” sacīja Rungainis. „Industrijas līderi ir, protams, ABLV un Rietumu banka. Viņas ir arī vislabāk sagatavotas šai situācijai. Viņām ir visvairāk augsti kvalificēti speciālisti un iespējas attīstīt citus pakalpojumus, un konkurēt tirgū. Faktiski radīt lielāku konkurenci dažādos pakalpojumos. Ja ne kreditēšanā, tad skandināvu bankām,” pauda Rungainis.
Viņš redz, ka ABLV un Rietumu banka varētu pievērsties Latvijas klientu apkalpošanai. Viņš arī neizslēdz iespēju, ka ABLV vai Rietumu banka varētu iegādāties „Citadeli”. Tomēr mazākām bankām atrast jaunus peļņas avotus būs grūtāk, uzskata Rungainis.
„Ja bankas nepelna, ja viņas nespēj piedāvāt saviem noguldītājiem un līdzīpašniekiem pietiekami labus nosacījumus, - un to viņas līdz šim varēja darīt, tikai balstoties uz salīdzinoši augstu peļņas normu nerezidentu apkalpošanas biznesā, - ja nerezidentu apkalpošanas bizness paliek dārgāks un sarūk, viņām ir diezgan neiespējami to nodrošināt. Viņām nav pietiekami daudz arī augsti kvalificētu speciālistu, kas varētu radīt būtiskus jaunus pakalpojumus un darboties jaunos tirgos,” klāsta Rungainis.
Tikmēr Banku augstskolas pētniecības direktors Andris Nātriņš uzskata, ka Latvijas bankas labi tiek galā ar naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrām, taču problēma ir tā, ka Latvijas bankas nebauda pietiekami augstu uzticību partneru acīs par to, ka šī sistēma ir sakārtota.
ASV speciālistu veiktais audits to varot uzlabot.
Tomēr arī Nātriņš uzskata, ka bankām jādomā par jauniem peļņas avotiem. Pētnieks norāda, ka šajā ziņā problēmas rada tas, ka NVS valstu klientiem Latvijas bankās pirmkārt interesē transakcijas, nevis citi banku pakalpojumi.
„Tā ir šo Krievijas vai Ukrainas vai citu postpadomju valstu klienta raksturīga specifika – īstermiņa perspektīva iepretim ilgtermiņa perspektīvai. Tāpēc, vienkārši balstoties uz šiem klientiem, tā ir tiešām tāda neiespējamā misija - veidot ievērojamā apjomā pakalpojumus ar citu profilu, kā tas ir šobrīd raksturīgs mūsu bankām,” pauda Nātriņš.
Viņš uzskata, ka bankas varētu meklēt jaunus klientus, piemēram, Centrāleiropā. Tāpat bankas varētu investēt dažādās finanšu tehnoloģijās. Banku skaita izmaiņas Nātriņš izvairās prognozēt, taču piemin, ka maz ticama versija, ka mazās bankas varētu pārpirkt kāds lielāks investors.
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace norāda, ka liels darbs naudas atmazgāšanas novēršanā jau ir izdarīts, un darbs šajā jomā notiek nepārtraukti.
"Bankas jau pēdējos gados ir veikušas lielu darbu, un tas darbs notiek nepārtraukti. Mēs cenšamies paaugstināt savus standartus ieviest jaunas sistēmas, mācīt savus cilvēkus. Tas notiek nepārtraukti," saka Melnace.
"Šī sadarbība ar ASV konsultantiem tagad pievienoja arī zināšanas par to, kādas ir ASV prasības. Papildu zināšanas, papildu pieredze banku darbiniekiem, kā arī šie plāni uzlabojumu veikšanai līdz nākamā gada beigām, protams, tas viss veicinās mūsu banku darbības standartu paaugstināšanos un starptautisko konkurētspēju, kas, mūsuprāt, ir ļoti būtiski," norādīja Komercbanku asociācijas pārstāve.
Ziņots, lai arī vairākas bankas pēdējā laikā ir saņēmušas ievērojamus sodus par likuma normu neievērošanu, situācija Latvijas banku nozarē izrādījusies labāka, nekā iepriekš bija domāts. To pēc ASV speciālistu veiktā audita Latvijas bankās secinājusi FKTK.
