Tieši otrādi - pēc krīzes nerezidentus apkalpojošās bankas ir būtiski uzlabojušas savu bilanci, palielinot tajā likvīdo aktīvu īpatsvaru un tādējādi pasargājot sevi no iespējamajiem satricinājumiem.
Konkurences cīņa, negatīva pieredze, un, iespējams, gluži preventīvs pēriens - tā eksperti vērtē iemeslus, kāpēc ārvalstu medijos vairākus pēdējo gadu laikā vairākkārt ir izskanējuši brīdinoši raksti par Latvijas komercbanku salīdzinoši attīstīto ārvalstu klientu apkalpošanas segmentu. Pēdējais šāda veida komentārs izskanēja tūlīt pēc tam, kad Latvija pievienojās eirozonai - gan Latvijas, gan ārvalstu medijos tika plaši ziņots par ASV bankas „JPMorgan" lēmumu atteikties no Latvijas banku maksājumu apkalpošanas.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis gan uzsver - ASV bankas lēmums nav saistīts ar Latvijas banku sistēmu, bet gan ar pašas bankas politikas maiņu. Savukārt Latvijā, pretēji iepriekšējām prognozēm, banku piesaistīto līdzekļu apjoms no bijušajām PSRS valstīm pēdējos nav būtiski audzis.
Zakulis norāda, ka, pretēji prognozēm, laikā, kad no Kipras aizplūda apjomīgi līdzekļi, Latvijā nerezidentu noguldījumu pieaugums ir bijis salīdzinoši pieticīgs.
Zakulis arī uzsver, ka Latvijas banku sektors, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, nav ne īpaši lielāks vai arī riskantāks, kā daudzās citās valstīs. Pēc viņa domām, galvenokārt ārvalstu medijos izskanošos kritiskos viedokļus par Latvijas banku nerezidentu apkalpošanas segmentu var izskaidrot ar zināmu negatīvo pieredzi pagātnē, kā arī ar zināšanu trūkumu par Latvijas tirgu. Tajā pašā laikā šobrīd nerezidentus apkalpojošās bankas, gūstot pieredzi no iepriekšējā, ir padarījušas ievērojami veselīgāku savu bilanci, palielinot tajā likvīdo aktīvu daļu, norāda Zakulis.
Banku augstskolas pētnieks Andris Nātriņš norāda - Latvijas komercbanku biznesa modeli varētu saukt par dinamisku, jo tās vairāk koncentrējas uz transakciju apkalpošanu, nevis investīciju izveidošanu, un šāda pakalpojumu uzraudzīšana nav vienkārša. Tāpēc ir iespējams, ka atsevišķas ārvalstis ik pa laikam savus aizrādījumus Latvijai izsaka profilaktiski, viņš pieļauj.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns uzsver, ka viņam pret nerezidentu tirgus segmentā strādājošajām bankām nav īpašu iebildumu, jo tieši bankas ir vienas no aktīvākajiem ziņotājiem par aizdomīgiem darījumiem, un nekas arī neliecina, ka Latvijā, saistībā ar šo banku darbību būtu vērojama no citām Eiropas valstīm būtiski atšķirīga nelegālo līdzekļu plūsma. Arī viņš piekrīt, ka aizrādījumi Latvijai nereti ir ar preventīvu raksturu.
Burkāns uzsver - patiesībā bankas ir viens no visaktīvākajiem ziņotājiem par aizdomīgiem darījumiem, un tieši pretēji, banku pakalpojumi nelegālo līdzekļu apriti traucē.
Viņš arī pievērš uzmanību - saistībā ar banku pakalpojumiem, daudz biežāki pēdējos gados ir kļuvuši nodarījumi, kas ir saistīti ar krāpšanu internetā, nelegālu līdzekļu izzagšanu no banku kontiem, vai nelielu naudas summu atmazgāšanu, izmantojot iedzīvotāju lētticību.
Runājot par to, kādu lomu Latvijas banku sektors un tajā ietilpstošā nerezidentu apkalpošana ieņem Latvijas ekonomikā, Nātriņš pievērš uzmanību, ka nozarē šķietami tiek apgrozīti ļoti lieli līdzekļi, taču kopējais banku sektora īpatsvars Latvijas ekonomikā nemaz nav tik liels.
Savukārt investīciju baņķieris Ģirts Rungainis ir pārliecināts, ka Latvijas banku sektora darbība Latvijā ir jāvērtē pozitīvi kaut vai to radīto vairāku tūkstošu darba vietu dēļ.
Rungainis uzskata, ka Latvijas banku sektoram paustā kritika nav pamatota, un daļēji var saistīt ar konkurences cīņu. Ja arī banku sektorā ir vērojamas kādas nepilnības, tad šīs nepilnības ir jānovērš, bet tas nedrīkst būt par pamatu sektora izaugsmes ierobežošanai un pārmetumiem nozarei.
Praktiski visi aptaujātie eksperti norāda, ka eiro ieviešana nekādā veidā neietekmēs Latvijas banku sektora darbību, jo nerezidentus apkalpojošajā banku segmentā jau šobrīd lielākā daļa darījumi tiek veikti eiro vai ASV dolāros, un norēķinu valūta šo pakalpojumu izvēlē nespēlē nekādu lomu. Daudz lielāku nozīmi spēlē fakts, ka Latvijas banku nodrošinātie pakalpojumi, ir moderni un kvalitatīvi.
