Naudas drošības sistēmu uzņēmuma "Hansab" veiktais pētījums liecina - Latvijā no eiro baidās. Tā drošību apšauba divas trešdaļas iedzīvotāju, bet puse uzskata, ka nespēs atpazīt viltojumu. Policijas eksperts saka - bažām nav pamata, līdz šim Latvijā uzietos viltojumus atpazīt ir pavisam vienkārši, to kvalitāte nav bijusi diezko augsta. Protams, to var izdarīt tikai tad, ja ir zināms, kāds izskatās eiro.
"Satraukties un teikt, ka lats labāk aizsargāts nekā eiro, nevar. Eiro monētas ir labāk aizsargātas. Papīra lati arī labi aizsargāti, bet eiro - ne sliktāk! Ir jābūt informācijai ko skatīties un kur skatīties," skaidro Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperts Elmārs Bērziņš.
Kopš 2002. Latvijā tika konstatēti 915 eiro viltošanas gadījumi. Latvijas Bankas eksperts mierina - ja iedzīvotājiem šobrīd ir aizdomas, ka līdz ar naudas maiņu viltojumu skaits strauji pieaugs, citu valstu pieredze rāda, ka šādas bažas nav pamatotas.
"Arī kolēģi Igaunijā raizējās, ka maiņas procesā uzradīsies viltojumi. Būs no zeķēm izvilktas viltotas kronas, bet kaimiņvalstu viltotāji sabrauks ar lielām viltotas naudas somām un igauņiem būs traki. Bet izrādījās, ka tik traki nav. Viņiem skaits ir pieaudzis, bet tāpat nepārsniedz to, kas mums ir bijis atsevišķos gados," stāsta Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš. Tāpat ir arī citās jaunajās eiro zonas dalībvalstīs - Maltā, Kiprā, Slovēnijā un Slovākijā.
Kamēr eksperti uzsver, ka galvenais priekšnoteikums, lai nekļūtu par viltotāju upuri, ir zināšanas – kāds izskatās eiro, tikmēr kāda cita aptauja rāda - lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju līdz šim nav bijusi nekāda saskare ar eiro.
