Fiskālās disciplīnas padomes eksperts Andžs Ūbelis uzsver, ka patlaban nav īstais brīdis domāt par papildu ieņēmumiem, mēģināt mazināt pelēkās ekonomikas ietekmi.
"Sliktā ziņa ir tā, ka mēs esam izmantojuši vairākus gadus, kad mums bija relatīvi laba izaugsme un nevienu gadu mēs neveidojām budžetu ar pārpalikumu.
Mums nav tauku slānis uzkrāts. To visu būs ļoti grūti darīt tad, kad būs globālu notikumu radīta recesija. Patiesībā, no vienas puses, ekonomikai būtu jādod uzelpot, bet mums vienlaikus ir jāgriež klāt skrūves, lai izspiestu papildu ieņēmumus, jo mums taču vajag finansēt šo izdevumu pusi. Tas risks ir, ka politika kārtējo reizi var izveidoties nevis pretcikliska, bet procikliska, ja mēs darīsim tieši to, ko nevajag darīt recesijas laikā," saka Ūbelis.
Arī Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste uzsver, ka jautājums par nodokļu reformas veikšanu tieši šobrīd ir diskutabls. "Protams, ideālā variantā būtu labi, ja politikas veidotāji ņemtu vērā ekonomikas cikliskumu; un, ja būtu jāveic kāda nodokļu pārmaiņas vai kaut kur nodokļi ir jāatceļ, tad to noteikti labāk ir darīt labajos laikos, nevis sliktajos laikos ekonomikā. Diemžēl politikā tā tās lietas ne vienmēr notiek. Ne vienmēr ir iespējams politiski vienoties par vienu vai otru nodokļu pārmaiņu ieviešanu vēl ideālajā ekonomikas cikla attīstības fāzē. Tas praksē nenotiek pārāk bieži," norāda Rutkaste.
Viņš atzīst, ka Latvijas ekonomika šobrīd sabremzējas un šobrīd nodokļa reformai nav labākais laiks.
"Vēl gan ekonomika aug. Nosacīti labie laiki turpinās, bet riski ir lieli. It īpaši pēdējā laikā ar šo vīrusa izplatību un ar vīrusa ierobežošanas pasākumiem, kas faktiski demobilizē, cilvēki paliek nemobili. Cilvēki nepārvietojas. Daudz kur ir pārtrauktas ražošanas ķēdes un uzņēmumi sāk izjust arī izejvielu trūkumu. Riski ir lieli, un nav izslēgts, ka labie laiki uz kādu brīdi nebūs vairs nebūs tik labi," saka Rutkaste.
Uz jautājumu, vai 2021. gadā plānoto nodokļu reformu vajadzētu atlikt, Uldis Rutkaste skaidru atbildi nesniedz, vien norāda, ka tas būs atkarīgs, vai tiks panākta politiskā vienošanās. "Laiks vēl ir arī ar sabiedrību izdiskutēt lietas. To ir iespējas izdarīt, bet manas aizdomas, ka diez vai tik vienkārši to politisko vienošanos izdosies panākt, jo tās intereses ir dažādas," pauž Rutkaste.
Latvijas Universitātes Biznesa vadības fakultātes lektore un pētniece Līga Leitāne uzver, ka pagaidām piedāvātais nodokļu reformas plāns ir tikai kā pieturas punkti un svarīgi, kā ieceres tiks īstenotas dzīvē.
"Reformas īstenošanas laiks ir divējāds. No vienas puses būtu jāveic pasākumi, kuri novērstu tās nepilnības un tos trūkumus, kas jau ir bijuši izdarīti iepriekš un kā rezultātā būtu jāpārskata attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli, uz neapliekamo minimumu, arī uz atvieglojumu piemērošanas kopumu, kā tas tiek darīts. Jāsaka šis teiciens: tas velns slēpjas detaļās. Un tieši šīs detaļas bieži vien labas ieceres pārvērš par sliktām iecerēm un sliktas ieceres par labām.
Ja mēs vēlamies fiskāli palielināt budžeta ieņēmumus, tad šis brīdis nav tas labvēlīgākais,
jo ekonomika nav tādā līmenī, tādā stāvoklī, ka mēs varētu teikt, ka mūsu nodokļu maksātājs var maksāt vēl vairāk. Tad šis mērķu sasaistījums: ja nodokļu izmaiņu mērķis ir stimulēt ekonomiku, tad nevar būt runa, ka mums ir jāpiepilda budžets ar naudas līdzekļiem. Jo ir kaut kāds limits, kuru uzņēmējs un nodokļa maksātājs var maksāt. Un, ja mums ekonomiskie apstākļi nav labvēlīgi un mums ir IKP pieaugums, kas ir ļoti labi un veicina, - ja mums tā nav, tad tagad domāt par budžeta papildu līdzekļu iekasēšanu... tas ir diezgan nepārdomāts solis," tā Leitāne.
Arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja, ka pašlaik būtu jāatliek fiskāli jūtīgu jautājumu, tostarp plānotās nodokļu reformas, ieviešana no 2021. gada. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pašreizējo situāciju saistībā ar “Covid-19” vīrusa izplatību un ietekmi uz ekonomiku.
