Kaut arī valsts maciņš pagaidām pildās labi, skaidrs, ka nākamgad ieņēmumi tik strauji vairs neaugs. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība, visticamāk, atkal ies pirms sešiem gadiem mītu taku – “jostu savilkšanas” un nodokļu likmju pārskatīšanas ceļu.
Vairāk nekā 113 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP ir tā summa, ko nākamā gada budžeta veidošanas laikā nāksies konsolidēt. Lai arī vārdu salikumam “budžeta konsolidācija” kopš krīzes beigām Latvijā ir diezgan nepatīkama pieskaņa, šoreiz eksperti ir pārliecināti, ka tā būs mazāk sāpīga nekā iepriekš piedzīvotajā ekonomiskajā krīzē.
“Pašlaik izskatās, ka ekonomika augs lēnāk un nodokļu bāze augs lēnāk, un nodokļu ienākumi augs lēnāk. Tai pašā laikā ekonomika augs un nodokļu ieņēmumi 2015. un 2016. gadā ir augoši. Līdz ar to šeit vilkt kaut kādas paralēles ar 2008. un 2009. gadu ir lieki,” mierina Finanšu ministrijas Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Kaut iecerētos tēriņus nāksies mazināt, četras jomas varēs rēķināties ar papildus naudu – tā ir aizsardzība, tā ir drošība, iekšējā drošība, izglītība un medicīna.
“Šīs četras jomas mēs nekādā veidā neplānojam konsolidēt. Bet konsolidācija nenozīmē, ka mums būs samazinājums. Konsolidācija nozīmē, ka mums izteiktās vēlmes nākamā budžetā nevar tikt apmierinātas. Tā arī ir konsolidācija,” skaidroja premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”).
Par to, ka konsolidācija primāri jāveic uz jauno politikas iniciatīvu jeb solījumu rēķina, pārliecināta arī Latvijas Banka. Tās eksperti arī norāda, ka, saskaitot visus solījumus, īstais konsolidācijas apmērs varētu būt 200 miljonu eiro apmērā.
“Šo praksi, kad tiek solīti dažādi solījumi, zinot, ka nav apakšā nekādu līdzekļu, nekā citādi nevar nosaukt kā tikai par bezatbildīgu. Mēs gribētu, lai beigtos šī prakse un politiķi nesolītu visiem, zinot, ka budžeta iespējas ir ierobežotas,” pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns.
Vienlaikus eksperti gan brīdina - ar iecerēto tēriņu apcirpšanu var arī nepietikt. Šobrīd Latvija nodokļu ieņēmumu veidā ik gadu iekasē tikai 28% no valsts iekšzemes kopprodukta, kamēr citviet Eiropā - 30%.
“Konsolidācija faktiski nozīmē divas iespējas – vai nu samazināt izdevumus vai palielināt ieņēmumus. Var jau veidot kompozīciju no šiem abiem. [..] Tad ir maģiskais vārds – apkarosim ēnu ekonomiku, bet ēnu ekonomikai ir savas robežas. No tās nevar saņemt neiedomājami daudz finansējuma,” atzina Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Vai un kuri nodokļi būtu jāpalielina, par to šobrīd domas dalās. Viens gan ir skaidrs – uzņēmējiem dotais solījums par iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu par vienu procentpunktu vismaz nākamgad netiks izpildīts. Tā vietā premjere piedāvā samazināt sociālā nodokļa likmi. Eksperti gan uzsver, lai pie budžeta konsolidācijas nevajadzētu ķerties atkal, šajā brīdī svarīgi pabeigt krīzes gados uzsāktās strukturālās reformas, kuras, atjaunojoties izaugsmei, tika sabremzētas.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas pausto, 2016.gada budžets būs jākonsolidē 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā.
Jau pagājušajā nedēļā Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar paziņojumu, ka nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.
Iepriekš padomes priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā portālam lsm.lv brīdināja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi mērāmi simtos miljonos. Platais arī norādīja, ka valdība jau ilgāku laiku atliek nepatīkamus lēmumus, piemēram, vēlmi, lai nodokļu ieņēmumi valsts budžetā būtu apmēram viena trešdaļa no IKP.
Aprīļa vidū Fiskālās disciplīnas padome, paužot viedokli par Latvijas stabilitātes programmu 2015.-2018.gadam, no vienas puses, atzina, ka ekonomika ir attīstījusies līdzsvaroti bez būtiskas novirzes no prognozētā ekonomikas pieauguma apjoma. Taču piekrīt, ka IKP prognoze bija jāsamazina, kā to jau bija izdarījusi Finanšu ministrija. Tomēr, no otras puses, padome apšaubīja valdības ieceri kā vienreizēju pasākumu nozīmēt izdevumu palielināšanu aizsardzībai. Pēc padomes ieskatiem, šādi izdevumi ir jāuzskata par daudzkārtējiem, tādējādi tiem ir cita ietekme uz fiskālo bilanci.
Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus, un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs palielināt nodokļus.
