Mazāks PVN - vieglākais veids
Meklējot risinājumu energoresursu cenu krīzei, īstermiņā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana ir viens no visvieglākajiem veidiem krīzes menedžēšanai, jo to ir visvieglāk administrēt. “Tā nav laba politika, bet tas ir risinājums īstermiņā,” sacīja finansists Ģirts Rungainis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pandēmijas laikā kopumā ir pieauguši iedzīvotāju uzkrājumi un vairumam mājsaimniecību pašlaik novērotais cenu pieaugums nav nepanesams. Taču daļai sabiedrības – pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, mazturīgiem iedzīvotājiem – tā tomēr ir reāla problēma.
“Bet viņus atrast un viņiem samaksāt… Pašvaldībām būtu jāzina šie cilvēki. Bet ir viedoklis, ka šis mehānisms gan nav strauji reaģējošs. Bet nodokļa samazināšana ir strauja reaģēšana. Protams, valstij ir citas iespējas, bet tās ir mazāk politiski patīkamas,” sacīja Rungainis.
Viņš norādīja uz tādu iespējamu risinājumu kā “Latvenergo” atteikšanās no peļņas, taču prognozēja, ka šāda ideja negūtu politiķu atsaucību.
Tāpat Rungainis piekrita tam, ka valstij būtu jāatbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas patiesi vajadzīgs. Kā skaidru un veiksmīgu viņš vērtēja vairāku mēnešu atbalstu senioriem, kas saņēmuši pirmreizējo vakcināciju pret Covid-19. “Jāpalīdz tiem, kam palīdzība ir vajadzīga,” sacīja finansists.
Pret PVN samazināšanu iestājas koalīcijā ietilpstošā partiju apvienība "Attīstībai/Par!". Tās pārstāvis Juris Pūce iepriekš argumentēja, ka īpaši iebilst pret PVN samazināšanu dabasgāzei. Neesot atbalstāma tās pievilcības vairošana, jo Krievija, kas ir galvenais dabasgāzes piegādātājs Eiropai, manipulē ar tās piegādes apjomiem un cenām.
Viņam nepiekrita Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis: "Nevaru piekrist, jo mums ir jādomā, kā palīdzēt iedzīvotājiem, nevis kā iespītēt Krievijai kā dabasgāzes piegādātājai. Dabasgāzei ir pietiekami liels iespaids elektroapgādē. Kritiķi arī saka, ka PVN samazināšana dos tikai kādus 5–10% izmaksu mazināšanai, ar to neesot vērts krāmēties un vajagot ko citu. Tad jautājums: ko citu? Rupji rēķinot, 5–10% samazinājumu dod arī pārdales tarifa mazināšana, tikpat arī obligātā iepirkuma komponentes maksājuma mazināšana, arī PVN samazināšana. Tā, pa druskai liekot kopā, var salasīt jūtamu atspaidu energoresursu lietotājiem. Tad visiem tiek labums."
Priekšlikumi par pabalstiem
Koalīcijas partneru apspriežamo priekšlikumu vidū ir ideja līdz gada beigām pagarināt valsts līdzfinansējumu mājokļa pabalstam, kas pašlaik spēkā līdz maijam. Premjera pārstāvētā "Jaunā Vienotība" savukārt nākusi klajā ar ideju pabalstu senioriem dubultot līdz 40 eiro, bet ģimenēm izmaksāt 50 eiro par katru bērnu.
Tikmēr labklājības ministrs Gatis Eglītis no Jaunās konservatīvās partijas piedāvāja vienreizēju 100 eiro pabalstu visa veidu pensiju saņēmējiem neatkarīgi no vakcinēšanās fakta. Tas daļēji saskan ar Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšlikumu par 200 eiro vienreizēju maksājumu.
Tāds ierosinājums ir arī Latvijas Pensionāru federācijai, ko vada kādreizējā ZZS politiķe Aija Barča: "Kaut vai tikai nepieciešamāko pamatlietu – maizes, piena produktu, graudaugu, kartupeļu, augļu un dārzeņu – iegādei."
Lemšana vēlēšanu gadā
Rungainis pauda pārliecību, ka vēlēšanu gadā valdība darīs visu iespējamo, lai izskatītos labāk savu potenciālo vēlētāju acīs. “Politiskā izdzīvošana un aukstā elpa pakausī piespiedīs lēmumus pieņemt pietiekami operatīvi,” viņš piebilda.
Līdzīgu uzskatu iepriekš Latvijas Radio pauda arī politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis. Viņaprāt, ja vēlēšanas notiktu pavasarī, tad pievienotās vērtības nodoklis elektroenerģijai būtu jau samazināts. Rajevskis piebilda – tā kā vēlēšanas ir rudenī, tad būs citas krīzes, kurām pievērsties.
Rajevskis valdības lēmumus saistībā ar elektroenerģiju salīdzināja ar vakcinācijas procesu pret Covid-19, sakot, ka valdībai ir tendence lietas "ievilkt".
Tikmēr ātrāku valdības lēmumu pieņemšanu gaida arī uzņēmējus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās vēstulē valdībai un Saeimas deputātiem izteikts priekšlikums izstrādāt tiešus atbalsta instrumentus uzņēmējiem, atkārtoti izvērtējot kompensācijas uzņēmumiem, izmantojot ieņēmumus no valstij piederošām enerģētikas nozares kapitālsabiedrībām. Uzņēmēju atbalstam varētu arī izmantot ienākumus un uzkrājumus no obligātās iepirkumu komponentes maksājumiem.
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs. Tāpat ir palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. Tāpat papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem šogad ir ģimenes valsts pabalsti, kam valsts budžetā papildus piešķirts 90 miljonu eiro liels finansējums.
Tomēr, redzot aizvien straujāku energoresursu cenu kāpumu, premjers atzina, ka ar esošajiem pabalstiem nepietiek. Līdz šim gan politiķi vēl nav vienojušies par papildu atbalstu.
