Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš sprieda, ka Latvijai ir pilnībā jāaizstāj Krievijas dabasgāzes piegādes. Vienlaikus kopumā, viņaprāt, Baltijas valstis pašlaik šajā jautājumā esot vienas no drošākajām Eiropas Savienībā. "Tas ir pavisam vienkārša iemesla dēļ. Mums ir ļoti jaudīgs dabasgāzes terminālis Lietuvā. [..] Kopumā šis terminālis ar Inčukalna krātuvi pie saprātīgas, labas pārvaldības, pie zināmiem nosacījumiem ir spējīgs trīs Baltijas valstis kaut kā nebūt apgādāt."
Eksperts atgādināja, ka Lietuva šogad nepērk Krievijas gāzi, bet iztiek no piegādēm no sašķidrinātās gāzes termināļa, kur galvenās piegādes ir no ASV, un Inčukalna dabasgāzes krātuves. Līdzīgi ar gāzi varot darīt Igaunija un Latvija.
Vienlaikus Ozoliņš vērsa uzmanību uz alternatīviem enerģijas avotiem, proti, atjaunojamās enerģijas attīstību Latvijā. Viņš mudināja šajā jomā piesaistīt privātas investīcijas: "Ir jāatbrīvo ceļš privātajam kapitālam. Kaut kāda domāšana par došanos tālu jūrā vai mežā valsts uzņēmumiem nav slikta. Bet tas nav risinājums krīzes situācijā, tas ir pēc daudziem gadiem. Privātā kapitāla atbrīvošana – radīt apstākļus, lai tas būtu pievilcīgi, nevis ar birokrātiskiem šķēršļiem apkraut –, būtu viens no stratēģiskajiem uzdevumiem tūlīt un tagad."
Šajā gadījumā gan izmaksas energoresursiem būs lielākas, prognozēja eksperti. "Bet, ja nav citas izvēles, jāmaksā tik, cik tas maksās. Tas ir krīžu vadības galvenais princips: vienalga, lai ko tas arī nemaksātu," piebilda eksperts.
Lielāku inflāciju energoresursu un citu resursu cenu pieauguma dēļ lēsa arī Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš. "Mēs beidzot lēnā garā saprotam, ka ekonomika ir vienādības zīme stabilitātei, nestabilitāte ir risks no ekonomikas viedokļa," sacīja Bērziņš.
"Skaidrs ir tas, ka būs dārgāk," piebalsoja finansists Ģirts Rungainis, "jo jāsaprot, ka tā ir mūsu nolaidība un mērķtiecīga "Gazprom" un Krievijas čekistu līdzdalībnieku Latvijā sadarbība, kāpēc mums nav izdevies realizēt, piemēram, [sašķidrinātās dabasgāzes] termināli."
Viņš piekrita arī tam, ka attiecībā uz atjaunojamo enerģiju Latvija atpaliek no kaimiņiem. Tiesa, novērst atkarību no Krievijas energoresursiem prasīs investīcijas. "Kopumā mums droši vien nāksies maksāt dārgāk. Tāpat kā nāksies maksāt dārgāk Eiropai," sacīja finansists.
"Un cilvēkiem būs jāiet uz upuriem, nevis atdodot dzīvības kara laukā pret agresoru, bet maksājot par patiesu neatkarību," piebilda Rungainis.
Eiropas kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš gan izcēla divus ieteikumus, kā sabiedrībai padarīt sevi enerģētiski neatkarīgāku. "No vienas puses, varam padarīt sevi enerģētiski neatkarīgāku, būvējot vēja parkus, bet, no otras puses, mājsaimniecībās neatstājot ieslēgtus televizorus uz visu nakti," ieteica Gobiņš.
Vienlaikus viņš rosināja attīstīt ne vien siltināšanu, bet arī sabiedrības izglītošanas procesus par to, kā mazāk patērēt energoresursus.
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem.
