"Swedbank" jaunākajā Latvijas ekonomikas apskatā Latvijas ekonomikas izaugsmes apmēri jau ir samazināti. Iepriekš "Swedbank" prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad augs 4,8% apmērā, bet Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ izaugsmes prognoze samazināta līdz 3,5%.
„Ja skatāmies uz Latvijas izaugsmi šogad, tā būs krietni lēnāka, gan nekā mēs to redzējām, gan nekā bija prognozes. Rietumeiropa kļūs spējīgāka, un tur kļūs labāk, un tas mums palīdzēs izaugsmei, bet Ukrainas un Krievijas konflikts to velk uz leju. Tas nav jautājums par Ukrainu, bet gan par Krieviju un ar to saistīto. Eksports uz Krieviju saruks, un tas trāpīs pa atsevišķiem uzņēmumiem un segmentiem,” klāstīja „Swedbank” galvenais ekonomists Kārlis Kazāks.
Ja situācija Ukrainā nepasliktināsies, tad par spīti lēnākam kāpumam tautsaimniecības izaugsme saglabāsies pozitīva un, lai arī ne tik strauji kā sākotnēji plānots, samazināsies gan bezdarbs, gan augs algas. Taču aizvien nav izslēgts sliktākais scenārijs, kas nozīmētu ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju un lielvalsts atbildes sankcijas. Tādā gadījumā ciestu uz Krievijas eksportu orientētie uzņēmumi, kā arī transporta un tranzīts nozare. Šādā scenārijā Latvijas ekonomikai varētu draudēt pat recesijas riski. Pozitīvā ziņa gan ir tā, ka šādā gadījumā trieciens Latvijas ekonomikai nebūs tik smags kā nesen piedzīvotajā 2008. un 2009.gada ekonomikas krīzē.
„Tas nav salīdzināms ne ar 2008. un 2009.gadu, jo tad Latvijas ekonomikā bija milzīgs burbulis un, tam plīstot, krita gan patēriņš, gan investīcijas, eksports, un pasaulē bija krīze. Tagad attīstītās valstis, kas ir galvenie Latvijas tirdzniecības partneri, aug. Eiropā Vācijas ekonomika aug, Vācijas izaugsme ir tuvu pie 2%, arī Spānijas ekonomika aug, un tas mums rada eksporta iespējas. Protams, Krievijas riski to pavelk uz leju. Tai pat laikā tas nenozīmē, ka būs masīvs sitiens pa ekonomiku,” paredz Kazāks.
Vienlaikus banka atgādina, ka sarežģīts būs nākamā gada budžeta veidošanas process.
„Šobrīd politiķi ir atslābuši un daudzas strukturālas lietas, kas bija jāveic, ir aizmirstas. Pirmā, ja skatāmies uz budžetu, budžetā kopējais nodokļu slogs ir ļoti neliels. Mums tas kopējais nodokļu slogs ir 27% no IKP, Eiropā tie ir 39%. Savukārt vēlmes tērēt mums ir tādas kā Skandināvijā. Bet mēs nevaram ar tik mazu nodokļu apjomu izpildīt visu, ko esam solījuši,” skaidroja Kazāks.
„Līdz ar to šī ir atvērta vieta diskusijām. Pirmais - vai mēs palielinām nodokļus, kurus un cik daudz? Ja mēs tos nepalielinām, tad mēs nevaram tik daudz solīt, jo fiskālā telpa jau ir ierobežota. Ieņēmumi būs mazāki kā plānots, bet izdevumi būs lielāki. Ir spiediens uz pensijām, algām, turklāt mums ir jāpilda saistības un 2% jānovirza aizsardzībai, kas līdz šim nav darīts. Naudas būs mazāk, izdevumi lielāki. Tādējādi jāsaprot, ko mēs darām ar budžetu ilgtermiņā,” klāstīja ekonomists.
