Kopumā Latvijai nav pamata uzskatīt, ka tā būtu iekavējusi Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi šajā pārskata periodā, jo jau ir sagatavota nepieciešamā dokumentācija lielākajai daļai no plānotā finansējuma. Un jau drīzumā Latvijas tautsaimniecībā būs jūtams Eiropas Savienības struktūrfondu pieplūdums. Tā, vērtējot Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas gaitu, prognozē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
“Pirmais mīts ir, ka mēs nevaram un nespējam plānot aktivitātes. Šobrīd, kā mēs informācijā rādījām, atbilstoši Nacionālās attīstības plānam, atbilstoši plānošanas dokumentiem mēs esam pārvarējuši šo mājasdarbu neizpildes barjeru. Tuvākajā laikā mēs sagaidām praktiski visu šo noteikumu sagatavošanu,” saka Eberhards.
Savukārt attīstības finanšu institūcijas “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš atgādina, ka jau šajā finanšu periodā un arī nākotnē Latvijas uzņēmējiem un citiem pretendentiem uz Eiropas Savienības struktūrfondiem ir jārēķinās ar to, ka aizvien biežāk šie līdzekļi tiks piešķirti kā aizdevums, nevis kā grants jeb dāvinājums. ““Arvien vairāk mums nākotnē ir jāsāk domāt par finanšu instrumentiem, nevis grantiem. Un mēs esam tā institūcija, kura šajā ziņā rāda priekšzīmi, mums tikai atsevišķos gadījumos ir pieejami granti, atsevišķās programmās, viss pārējais ir finanšu instrumenti. Pirmkārt, tas veicina atbildīgu pieeju un projektu dzīvotspēju.
Citiem vārdiem sakot, šī nav dāvināta nauda – lai pretendētu uz finanšu instrumentu, mēs strādājam pēc līdzīgiem principiem kā bankas. Mēs šos projektus izvērtējam.
Lai gan mēs ejam riskantākos projektos, jo tā ir mūsu misija, bet joprojām tiem ir jābūt reāliem, dzīvotspējīgiem biznesa plāniem, kuros mēs tālāk investējam. Finansējums tiek atmaksāts, un to ir iespējams reinvestēt. Ļoti būtisks punkts, jo atšķirībā no grantiem, šis finansējums ir jāatdod atpakaļ, un var tikt izmantots jau nākamajiem uzņēmējiem, piešķirot jau jaunus aizdevumus,” skaidro Bērziņš.
Jāmin arī tas – lai gan Latvija Eiropas struktūrfondu ieviešanas ziņā nedaudz atpaliek no pašas apstiprinātā plāna, tomēr uz kopējā Eiropas valstu fona tā neizskatās slikti. Kā uzsver Finanšu ministrijā, šobrīd pēc atsevišķiem rādītājiem Latvija ir pat trešajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm.
