Eksperti: Latvijai fundamentāli jāmaina nodokļu politika

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ar trešdienas nodokļu maksātāju forumu Finanšu ministra sāk plašas diskusijas par Latvijas nodokļu politiku, un forumā Pasaules Bankas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti norādīja, ka tai ir nepieciešamas reformas, samazinot nodokļu slogu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem.

Pasaules Bankas ekspertes forumā uzsvēra, ka Latvijai jāpieiet nodokļu politikai kompleksi, nevis fokusējoties uz atsevišķiem nodokļiem.

Pasaules Bankas eksperte Emilija Sinota norādīja, ka jāskatās arī uz nodokļu administrēšanu, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņa arī atzīmēja, ka ir nopietni jāizvērtē mikrouzņēmumu nodokļa režīms, kas šobrīd ļauj “optimizēt nodokļus”, neveicinot uzņēmumu izaugsmi. Arī aplokšņu algu apkarošana dotu papildu ieņēmumus, jo bankas speciālisti pētījumā secināja, ka liela daļa no šīm algām nebūt nav tās mazākās.  

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokli varētu diferencēt, lai mazāko algu saņēmējiem slogs būtu mazāks.

Pasaules Bankas eksperte arī norādīja, ka Latvijai jāvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes, kas gan ir nepopulārs lēmums, bet, atsakoties no tām, varētu palielināt budžeta ienākumus.  

Savukārt bankas ekonomiste Emilija Skroka forumā piebilda, ka Latvijas PVN likme ir “nedaudz liela”.

Skroka norādīja, ka varētu apsvērt iespēju dažādot nodokļu likmes kapitāla pieaugumam. Viņa arī pauda, ka pašreizējā 10% likme ir zema.  

Bet OECD Dalībvalstu nodokļu politikas nodaļas vadītājs Bērts Brīss paziņoja, ka Latvijas nodokļu sistēma fundamentāli jāmaina, jo darbaspēka nodokļi ir augsti un nevienlīdzīgi, savukārt kapitāla nodokļi ir zemi, un kopumā sanāk, ka nodokļu sistēma, kas nav progresīva, pat nav vienmērīga visiem ienākumiem.  OECD eksperts ieteica reformēt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

OECD pārstāvis arī norādīja, ka Latvijas budžets no uzņēmumu ienākuma nodokļa neiekasē daudz, jo ir šaura nodokļu maksātāju bāze, piemēram, naudu, kas aizplūst uz ārzemēm, ar nodokļiem neapliek, pastāv nodokļu atbrīvojumi speciālajās ekonomiskajās zonās un, saliekot to visu kopā, no uzņēmumiem  vidēji OECD valstis nodokļos iekasē 2,9% no iekšzemes kopprodukta, bet Latvija – 1,5%. Brīss iesaka paplašināt nodokļu maksātāju bāzi.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), atklājot forumu, pauda cerību, ka diskusijās un strīdos varēs nonākt pie ieteikumiem labākai nodokļu sistēmai.  

Viņa arī atzina, ka Latvijas politikā bieži vien grūti “ņemt un izdarīt”, pieņemt lēmumus, kas visiem vajadzīgi, un “politiķu darbošanās atgādina nevis rāmu plūstošu upi, bet ugunsgrēku dzēšanu”.

Tas notiek, jo “politiķi mēģina dzīvot vienkāršotā greizo spoguļu pasaulē, nevis iespringt uz reālitāti”, bet radīt un risināt pašu izdomātas problēmas.  

Grūti motivēt maksāt nodokļus, ja spēlē politiskas spēles, nevis risina problēmas, un tas ir mājasdarbs valdībai. Tas nav vienkārši, bet jāpierāda savu lēmumu saprātīgums un vēlme mainīt lietas uz labu, uzsvēra ministre.

Nodokļu politikas reforma nav pašmērķis, bet palielināt nodokļu ieņēmumus līdz 3% no iekšzemes kopprodukta nebūs populāri, šis  mērķis radīs daudz smagu diskusiju, sacīja Reizniece-Ozola.

Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka jauna nodokļu politika jāpieņem līdz aprīlim, un lielākais izaicinājums būs nonākt pie kompromisa, izmantojot Pasaules Bankas, domnīcas “Certus”, sociālo partneru un citu pušu viedokļus.

Premjers atgādināja, ka valdība jau pieņēma lēmumus, kas prasa palielināt izdevumus, piemēram, reformām izglītības un veselības nozarē, tāpēc jāveido tāda nodokļu sistēma, kas to var finansēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti