Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Eksperti kritiski vērtē Nacionālā attīstības plāna izpildi

Eksperti kritiski vērtē Nacionālā attīstības plāna izpildi

Ekonomikas izrāviens, kas bijis Nacionālā attīstības plāna galvenais mērķis, iespējams, sasniegts tikai uz papīra - šādas atziņas piektdien, 27.oktobrī, eksperti un politiķi pauda Pārresoru koordinācijas centra rīkotajā diskusijā par Nacionālā attīstības plāna sasniegtajiem mērķiem.  

Lai gan ekonomikas izaugsme tuvinās nospraustajam 5% izaugsmes mērķim, arvien ir riski par izaugsmes tempu saglabāšanu nākotnē.

Bijusī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) tajā vaino politiskās gribas trūkumu.  

“Veidojot deklarācijas, tās tiek veidotas, ņemot vērā NAP, bet, protams, ir arī politiskās vienošanās. Un demogrāfija tika ļoti uzsvērta, un tā pārņēma šo virsvadību šajos gados, un mēs redzam rezultātu – ekonomikai ir pietrūcis naudas un arī virsvadības, lai mēs ieguldītu tā, kā bija paredzēts, veidojot NAP,” pauda Straujuma. 

Pēc Latvijas Bankas apkopotās informācijas jau tagad Latvijas uzņēmumu konkurētspēja pasliktinās. Tā pamatā ir darbaspēka izmaksu pieaugums, salīdzinot ar ražīguma rādītājiem. Latvija atpaliek arī investīciju pieplūdumā, kā arī ar izglītību un pētniecību saistītajos rādītājos. Eksperti uzsver – šī izaugsme var izrādīties neilgtspējīga, tādēļ plāni jāmaina.

“Nav skaidrs, ko mēs darām pēc 2020. gada. Ideja bija tāda, ka mēs gatavojamies dažāda veida šokiem un valsts ir sagatavota un netrausla, ja tā var izmantot citus ceļus, bet iet blakus ekonomiskajam ciklam un nedomāt, kas būs tad, kad tas beigsies; tā ir lieta, ko vajadzētu artikulēt – tas ir pēdējais brīdis,” norādīja sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Starp kritiski vērtējamajiem plāna punktiem ir arī eksporta un apstrādes rūpniecības izaugsme. Tagad šie mērķi gan tiek apšaubīti, un eksperti uzver, ka  21. gadsimta paradigma ir zināšanu ekonomika – tie ir zinoši un radoši cilvēki, par kuriem būtu jādomā.

Ko darīt ar plānu viedokļi dalās – eksperti uzsver tā labojumu nepieciešamību. Taču valdība tam nav gatava.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka “diskusija ir par to, vai mums tāpēc ir jāmaina plāni”.

“Es domāju, ka - nē, netērēsim enerģiju. Mēs vienkārši apzināmies savas stiprās un vājās vietas un skatīsim 2020. gadā,” sacīja premjers.  

Pēc Pāresoru koordinācijas centra vērtējuma, labāki rādītāji līdz šim sasniegti elektroniskās pārvaldes, nodarbinātības, dzimstības un globālo indeksu rādītājos, kamēr kritiski rezultāti vērtējami eksporta pieaugumā, apstrādes rūpniecībā, pētniecībā un attīstībā, kā arī migrācijā un reģionālajā politikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti